Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.08.2019.
 

Kāda ir Latvijas nostāja pret Kosovu Eiropas kontekstā?

Ārlietas

19.02.2008. Kas notiek Latvijā?  A A A Komentāri: 42
Kosovas parlaments svētdien ārkārtas sēdē nobalsoja par provinces neatkarības pasludināšanu no Serbijas. Šis pasaulē un it īpaši Eiropā neviennozīmīgi uztvertais notikums izraisījis kārtējo viedokļu polarizāciju Balkānu jautājumos, līdz pat tam, ka galēju uzskatu paudēji Kosovas neatkarību pielīdzinājuši jaunam pasaules sašķelšanas iemeslam. Šodien Kosovas neatkarību atzina arī Latvija.

ASV, Francija, Lielbritānija un Turcija jau pirmdien oficiāli atzina Kosovas neatkarību. Tikko notikušajā ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē neizdevās vienoties par kopīgu nostāju Kosovas jautājumā, un kopīgajā paziņojumā bija jānorāda, ka Eiropas valstu valdības "par savām attiecībām ar Kosovu lems, pamatojoties uz nacionālo praksi un tiesību normām". Kopumā vairākums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu gatavojas atzīt Kosovas neatkarību, lai gan pret to joprojām iebilst Spānija, Kipra, Rumānija, Slovākija un Bulgārija.

Serbiju atbalstošā Krievija cenšas panākt, lai ANO Drošības padome anulētu Kosovas neatkarības deklarāciju. Tikmēr separātiskie Gruzijas reģioni - Abhāzija un Dienvidosetija - pirmdien paziņojuši, ka drīzumā sekos Kosovas piemēram, bet starptautiskajās aprindās jau izskanējušas bažas, ka tāpat rīkoties varētu arī daudzu citu reģionu separātisti.

NATO atkārtoti paudusi savu gatavību nodrošināt mieru Kosovas reģionā. Savukārt ES Padome 16.februārī vienojās par ES likuma varas misijas uzsākšanu Kosovā un apstiprināja misijas operācijas plānu. ES civilā misija tiks izvērsta pilnā apjomā 120 dienu laikā pēc tās uzsākšanas ar mērķi sniegt atbalstu Kosovas tiesu varas, policijas un muitas dienestu stiprināšanā. Plānots, ka ES civilajā misijā piedalīsies vairāki Latvijas pārstāvji.

Cik nozīmīgs Kosovas neatkarības fakts ir Eiropas nākotnei un visai pasaulei? Vai šīs nelielās provinces nākotne noteiks arī lielvalstu attiecību turpmāko modeli? Vai Kosovas neatkarība ir pašsaprotams atrisinājums gadiem ilgajām Kosovas albāņu vēlmēm un centieniem pēc savas valsts? Vai varbūt tā ir bumba ar laika degli, kas rosinās sekot piemēram citus separātistu reģionus? Kā starptautiskā sabiedrība turpmāk risinās situāciju Kosovā un citos līdzīgos gadījumos, ja tie sekos? Kāda ir Latvijas nostāja un Latvijas ieguldījums miera uzturēšanai šajā Balkānu reģionā? Vai mūsu nesenās neatkarības atjaunošanas izjūtas un atmiņas ietekmē arī mūsu viedokli par Kosovas neatkarību? Cik daudz mēs vispār zinām par albāņu un serbu attiecībām Kosovā? Cik saistīti vai neatkarīgi jūtamies no tā, kas notiek Balkānos un ap tiem? Vai mūsu valsts līdzdalība miera uzturēšanas spēkos un ES civilajā misijā ir veids, kā apliecinām savu gatavību uzņemties atbildību par mieru Eiropā? Visbeidzot – kādēļ Latvija tik ilgi pārdomāja savu pozīciju Kosovas neatkarības jautājumā? Apdomības, ietekmīgu lielvalstu attieksmes vai nepietiekamas izlēmības dēļ?

Raidījumā piedalīsies Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, Iekšlietu ministrijas Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta direktors Kaspars Druvaskalns, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš ("LPP/LC"), Saeimas deputāts Boriss Cilevičs ("Saskaņas centrs"), Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, starptautisko tiesību doktorante Kristīne Krūma, Attīstības programmu eksperte Rita Našeniece (pieredze Kosovas albāņu teritorijā), Starptautiskā Sarkanā krusta speciāliste Rasma Pīpiķe (pieredze Serbijā) un Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Raivis Ušackis.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: