Kas notiek ar 15,8% inflāciju un ekonomikas stabilizēšanu?

Cenu kāpuma un dzīves sadārdzināšanās maratons Latvijā turpinās. Šī gada janvārī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, patēriņa cenas pieaugušas par 15,8%. Kopš pērnā decembra dārgāki kļuvuši faktiski visi pirmās nepieciešamības pārtikas produkti – piens, siers, maize, zivis, dzērieni. Dārgāka kļuvusi arī degviela, braukšanas maksa sabiedriskajā transportā, kā arī ambulatorie medicīnas pakalpojumi.

Ekonomikas eksperti mierina, ka inflācijas kāpumam vajadzētu mazināties, lai gan, ja pavasarī tiks akceptēts gāzes un elektroenerģijas cenu kāpums, inflācijas tempi nenoliedzami turpinās augt. Arodbiedrības aicina valdību kompensēt iedzīvotājiem inflācijas radītās sekas. Finanšu ministrs mierina ar ziņu, ka inflācijas kāpums raksturīgs visam Baltijas reģionam, bet ekonomikas ministrs atzīst, ka lielākais inflācijas kāpums vēl tikai gaidāms vasaras vidū. Neatkarīgu ekspertu pētījumi liecina, ka 2009.gadā gan inflācija samazināsies, bet līdz tam vēl jānodzīvo gandrīz vesels gads. Kā dzīvot šodien, kā sadzīvot ar inflāciju un noturēt valsts ekonomiku tādā līmenī, lai tā nenāktu līdz pilnīgai krīzei?

Cik tālu kāps inflācija Latvijā? Ko valdība paveikusi un kas palicis nepadarīts jau pieņemtajā Inflācijas apkarošanas plānā? Vai īstermiņa ekonomikas stabilizācijas pasākumi nenovērsīs valdības uzmanību no galvenās Latvijas ilgtermiņa prioritātes – eksporta veicināšanas? Vai iekšzemes kopprodukta samazinājuma prognozes līdz 7,5% līmenim un joprojām prognozējamais inflācijas pieaugums neliecina par mūsu valsts ekonomikas nesaderību un draudiem valsts attīstībai kopumā?

Kā izdzīvot pensionāriem, kuru ikmēneša ienākumi nesasniedz pat valstī noteikto iztikas minimumu, kā šo dzīves dārdzības kāpumu pārdzīvos citas maznodrošināto iedzīvotāju kategorijas un ko šādā situācijā piedāvā valdība? Kā gatavojamies nākamajam inflācijas lēcienam, kad regulatoram būs jālemj par jaunu energoresursu cenu kāpumu? No kā jau šobrīd atsakās patērētāji un kādas patēriņa preces nākotnē iegādāsimies ierobežoti?

Kas notiek finanšu tirgū, vai tas patiesi stabilizējas? Vai kredītu atmaksāšanas tendences Latvijas bankām nerada bažas par aizdotās naudas atgūšanas risku nākotnē? Kas šobrīd notiek kreditēšanas jomā, kā un vai vispār attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā? Vai no pasākumiem, kas vērsti uz kreditēšanas ierobežošanu un vērsti uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanu, valsts ilgtermiņā nebūs zaudētāja?

Kā tiks pilnveidota konkurences likumdošana, lai mazinātu dominances tendences, pirmkārt, jau pārtikas tirgū? Ko par to saka plašākās lielveikalu ķēdes Latvijā, ko pārtikas pārstrādātāji un ražotāji?

Cik tālu situāciju Latvijā ietekmē situācija pasaulē, cik saistīti un cik neatkarīgi esam no tā, kas notiek ASV un Eiropas, kā arī Āzijas tirgos?

Raidījumā piedalīsies ministru prezidents Ivars Godmanis, labklājības ministre Iveta Purne, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, A/s "Rīgas Piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels, SIA "Maxima Latvija" valdes loceklis Jānis Stakens, A/s "Hansabanka" privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš, "SEB Unibanka" Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Klāvs Vasks, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.