Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.08.2019.
 

Applūstošās teritorijas – nenosakāms lielums

Pašvaldību vēlēšanas video_f foto

05.02.2008. Lāsma Rozenfelde, Līga Krapāne  A A A Komentāri: 4
Satversmes tiesas spriedumi par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumiem ir izraisījuši diskusijas par to, kā būtu maināms Aizsargjoslu likums, lai tas tik ļoti neierobežotu apbūves iespējas applūstošajās teritorijās. Šobrīd likumā ir aizliegums būvēt teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados. Taču, lai kādas izmaiņas normatīvajos aktos tiks veiktas, pastāv vēl cita problēma – vai Latvijā vispār ir ticama informācija par teritoriju applūšanas riskiem?

Viena teritorija – četras dažādas augstuma atzīmes

Informācijas par applūšanas riskiem visā valsts teritorijā nav. Janvāra vidū Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā notikušajā sanāksmē par applūstošajām teritorijām ministrijas Teritorijas plānojumu departamenta direktore Ingūna Urtāne aplēsa, ka tikai 10% pašvaldību šobrīd ir zināmas plūdu riska zonas. Turklāt būtisks ir arī jautājums par esošās informācijas precizitāti. „Mērniekiem šobrīd nav īstas skaidrības, kā strādāt un ko darīt. Ticamības nav nevienam ciparam, ko dod valsts iestādes,” tik kategoriska ir SIA „Metrum” Telpiskās plānošanas nozares vadītāja Ilze Kjahjare.

Valstī šobrīd nav vienotu izejas datu, pēc kuriem noteikt teritoriju applūšanas risku, līdz ar to dažādu iestāžu iegūtie dati var ne tikai nesakrist, bet pat būtiski atšķirties. I.Kjahjare atklāj uzskatāmu piemēru – lai izstrādātu Mangaļsalas detālplānojumu, SIA „Metrum” saņēma četras dažādas topogrāfiskās kartes ar četrām dažādām kritiskā augstuma atzīmēm. „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras” sniegtā augstuma atzīme bija 2,20 metri, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta augstuma atzīme bija 2,11 metri, Rīgas domes Īpašuma departamentam zināmā augstuma atzīme bija 2,45 metri, savukārt VSIA „MELIORPROJEKTS” sniedza informāciju par augstuma atzīmi 2,07 metri. Salīdzinājumam – augstākā atzīme ir par 18% lielāka nekā zemākā.

I.Kjahjare skaidro, ka vēl šobrīd plūdu situāciju modelēšanai tiek izmantotas arī padomju laikā tapušas kartes, kas ir daudz neprecīzākas par tām, ko iegūst ar mūsdienu tehnoloģijām. Uzņēmums, kurā viņa strādā, vajadzīgos datus iegūst, lidojot virs attiecīgās teritorijas. Ar speciālu lidmašīnu viena lidojuma laikā iespējams veikt teritorijas aerofotografēšanu un lāzerskenēšanu, kas ļauj izveidot gan topogrāfiskos plānus, gan ortofotokartes, ko var izmantot plūdu riska noteikšanā. Rakstam pievienotajā materiālā ir redzams, cik lielas ir atšķirības, ja vienā kartē attēlo padomju laikā un ar jaunajām tehnoloģijām iegūtus datus.

Ortofotokartes var izgatavot lētāk un ātrāk nekā topogrāfiskās kartes, turklāt ar augstuma atzīmēm un horizontālēm, stāsta I.Kjahjare. Viņa uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi plūdu karšu veidošanai, lai iegūtu informāciju par augstuma atzīmēm apdzīvotās vietās.

Gatavos plūdu riska kartes, kā – vēl nezina

Pagājušajā gadā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību. Tajā teikts, ka dalībvalstis – to skaitā Latvija – nodrošina, ka līdz 2013.gada beigām tiek sagatavotas iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes. Valdība pagājušā gada 18.decembrī atbalstīja Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.-2015.gadam, kurā paredzēts izpētes rezultātā precizēt un noteikt plūdu riskam pakļautās teritorijas.

Paturot prātā iepriekš aprakstīto piemēru, kad par vienu teritoriju parādījās tik atšķirīgi aprēķini, ir pamats jautājumam par to, vai direktīvā prasītās plūdu riska kartes tiks veidotas pēc vienotas metodoloģijas un kāda tā būs. Izrādās, ka pašlaik Vides ministrijā (VidM) to nezina. VidM Komunikācijas nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Barševska stāsta, ka vēl nav pieņemts lēmums, pēc kādas metodoloģijas aprēķināt plūdu riskus un kā veidot kartes. Pagājušā gada beigās ministrija noslēgusi līgumu, kura ietvaros ir jāveic izpēte un jāapkopo informācija par metodoloģijām, kas tiek izmantotas. Līdz marta sākumam ir jāsagatavo ziņojums. „Mēs pašlaik apzinām situāciju,” skaidro K.Barševska.

Valdība šodien atbalstīja Aizsargjoslu likuma grozījumus, kuros palienes jēdziena definīcijā jau ir runa par appludinājuma varbūtību vismaz 20 reizes simts gados, ne vairs vienu reizi. Grozījumu projekts arī paredz, ka pilsētās un ciemos gar ūdensobjektiem ar palieni minimālais aizsargjoslu platums būs visā palienes platumā vai ne mazāk kā līdz norobežojošai būvei (piemēram, ceļam, polderim, aizsargdambim). Bet palienes teritorijās būvēšanas aizliegums neattieksies uz esošo būvju rekonstrukciju, kultūras pieminekļu atjaunošanu, virkni infrastruktūras objektu un citām būvēm. Redzams, ka šādi grozījumi, ja tos atbalstīs arī Saeima, palielinās būvniecības iespējas applūstošajās teritorijās. Taču arī tad, ja būs jānosaka nevis 1%, bet 20% applūšanas riski, tas vien nemazinās problēmas plūdu risku noteikšanas precizitātē. Tas, kādas izmaiņas varētu notikt šī brīža nesakārtotajā sistēmā, kļūs skaidrāks tikai pēc ziņojuma sagatavošanas un VidM pieņemtajiem lēmumiem.

 

Video: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras direktors Andris Leitass skaidro, kā tiek noteikti applūšanas riski (fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 23.01.2008.)


Karte ar padomju laikā (pelēkas līnijas) un tagad (sarkanas līnijas) iegūtajiem datiem

Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar ST spriedumiem par teritoriju plānojumiem?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: