Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 27.05.2019.
 

Vai piektā daļa Rīgas būs apbūvei nederīga?

Pašvaldību vēlēšanas foto

30.01.2008. Līga Krapāne  A A A Komentāri: 2
Aptuveni 20% vai 4892 ha no Rīgas sauszemes teritorijas pieder tai zemju kategorijai, kuras varētu applūst vismaz reizi 100 gados (1% risks). Tieši šī iemesla dēļ šobrīd nav īstas skaidrības, kas turpmāk applūstošajās teritorijās notiks ar jau aizsāktajiem būvprojektiem un ko darīt ar tiem, kam būvatļaujas vēl nav izsniegtas. Divos Satversmes tiesas spriedumos rodamais skaidrojums par Aizsargjoslu likuma normu piemērošanu faktiski aptur jebkādu fundamentālu būvniecību minētajās sauszemes teritorijās.
Vēl nopietnāku šo situāciju padara fakts, ka Rīgas pilsēta ir vienīgā administratīvā teritorija Latvijā, kam ir precīzi izstrādāta plūdu karte un līdz ar to ir konkrēti zināmas iespējamās applūšanas vietas. Uz šīs kartes pamata Rīgas Domes amatpersonas šobrīd veikušas dažādus aprēķinus, kas visai precīzi atklāj arī iespējamo zaudējumu apjomus situācijā, ja apbūve applūstošajās teritorijās jāpārtrauc.

„Šī karte tapa kā gadījuma notikums. Rīgas attīstības jaunais plāns jau bija izstrādāts un apstiprināts, kad mēs pieteicām Rīgas Domes vides fondam projektu par plūdu kartes izveidošanu. Viņi piekrita idejai, noslēdzām līgumu un karti uztaisījām. Pēc tam sākās viss tas, kas te sākās. Mēs pat no Valsts zemes dienesta Rīgai nopirkām pašu precīzāko valstī pieejamo karti, jo paredzējām, ka būs diskusijas. Pretējā gadījumā mums varētu pārmest, kas tā jums par karti, bet karšu izgatavošana nav mūsu kompetence,” tā par Rīgas plūdu kartes tapšanu stāsta Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) direktors Andris Leitass un uzsver, ka plūdu karte pati par sevi nav gala rezultāts, tā ir rezultātu attēlošanas vai interpretācijas veids. Vienlaikus tā ir svarīga informācija lēmumu pieņemšanai.


Kurzemes rajonam vislielākās plūdu teritorijas

Saskaņā ar Rīgas domes Attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes apkopotiem datiem par Rīgas pilsētu 4063 zemes gabali atrodas pilnīgi vai daļēji 1% plūdu riska teritorijās. No kopējā applūstošo zemes gabalu skaita 1992 ir pilnīgi applūstošas, bet 2071 daļēji applūstošas teritorijas. Vislielākā 1% applūšanas riska teritoriju platība Rīgā ir Kurzemes rajonam (44%), tam seko Ziemeļu rajons (27%) un Vidzemes priekšpilsēta (25%).

Jau šobrīd Rīgas pilsētas applūstošajās teritorijās ir spēkā 224 būvatļaujas, no kurām 158 izsniegtas Ziemeļu rajona projektiem, 37 Vidzemes priekšpilsētai un 18 Kurzemes rajonam. Daudz mazāk – 9 būvatļaujas ir Zemgales priekšpilsētai un 2 Latgales priekšpilsētai. Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvalde applūstošajās teritorijās ir saskaņojusi 170 projektus, izsniegusi 118 projektēšanas arhitektūras uzdevumus un jau šobrīd norisinās 4 publiskās apspriedes par projektiem.


Apdraudēts Ziemeļu koridors un ne tikai...

Vērtējot Satversmes tiesas sprieduma sekas kā saimnieciskās aktivitātes ierobežojošas applūšanas risku teritorijās un pārvēršot prognozes naudas izteiksmē, Rīgas domes amatpersonas aprēķinājušas, ka 1% plūdu risku teritorijās īpašumu tirgus vērtība var samazināties no 10 – 20%. Šāds scenārijs varētu radīt līdz pat 321 miljonam latu lielus zaudējumus zemes gabalu īpašniekiem un ap 120 miljoniem zaudējumu ēku un būvju īpašniekiem. Šobrīd zemju, ēku un būvju summārā kadastrālā vērtība ir 2.208 miljardi latu.

Daudz nopietnāki ir skaitļi, kas saistās ar Ziemeļu koridora būves izmaksām. Tie sasniedz 700 miljonus latu. Savukārt Ziemeļu koridora projektējamā trase aptuveni 20% atrodas 1% plūdu risku teritorijā. Jau šobrīd Ziemeļu koridora projekta pašizpētēs izlietots 6,1 miljons latu Rīgas domes un ES fonda līdzekļu. Līdzās Ziemeļu koridoram starp privātā sektora apdraudētajiem projektiem tiek minēti: Zaķusalas projekts (350 milj. LVL), Lucavsalas projekts (650 milj. LVL) un Ķīpsalas projekti, kas ir plānošanas stadijā.


Ko Rīgai darīt tālāk?

Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumu atbilstību Satversmei, savā spriedumā sniedza arī skaidrojumu Aizsargjoslu likuma piemērošanai. Tiesa ir norādījusi, ka teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi 100 gados aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidos.
Atbildot „Kas notiek Latvijā?” uz jautājumu par to, ko Rīgas domei darīt ar vēl tikai uzsāktajiem projektiem un tādiem, kam jau izsniegtas būvatļaujas, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris skaidro: „Visas būvatļaujas, kas ir izsniegtas līdz šim, ir izsniegtas likumīgi. Mūsu spriedums nav likums, tas attiecas uz konkrētu teritoriju. Bet sakarā ar to, ka skaidrības ar Aizsargjoslu likuma grozījumiem vēl nav un kamēr likums nav mainīts, attiecībā uz nākotni es ieteiktu pašvaldībām vēl nesteigties.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis par turpmāko rīcību ir lakonisks: „Turpmāk šajās teritorijās jaunas būvatļaujas Rīgas būvvalde neizsniegs, bet tās, kas jau bija izsniegtas līdz Satversmes tiesas spriedumam paliek
spēkā un būvdarbi notiek.”

Savukārt attiecībā uz jau izsniegtajiem projektēšanas arhitektūras uzdevumiem, kur vēl nav saņemtas būvatļaujas, P.Strancis saredz komplicētāku risinājumu: šajos gadījumos par katru konkrēto objektu Rīgas būvvalde prasīšot atzinumu vides dienestiem, kas var dot atbildīgu oficiālu novērtējumu par teritorijas applūstamību, un tikai atkarībā no tā tiks izsniegtas vai noraidītas būvatļaujas.


Tikai piektā daļa pašvaldību zina par applūšanu


„Acīmredzot šis 1% applūšanas risks ir pamatoti jāpārskata. Vajadzētu papētīt arī citu ES valstu likumdošanu par aizsargjoslām un būvniecību. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas neskan – visu aizliegt. Vajag atļaut, bet ar konkrētiem nosacījumiem. Ja nevar paši izdomāt, tad vajag vienkārši nošpikot no citiem,” piebilst A.Leitass un paskaidro, ka plūdu kartes pašvaldības var pasūtīt aģentūrā vai var taisīt pašas. Šobrīd no 563 Latvijas pašvaldībām aģentūrā saņemti 347 pašvaldību teritoriālie plāni, no kuriem tikai 126 ir informācija par applūstošajām teritorijām.
Kopumā aģentūrā ir pieejama informācija par 450 stacijām ar dažādos laika periodos veiktajiem hidroloģiskajiem novērojumiem, no kuriem applūšanas teritoriju aprēķināšanai tiek izmantoti tie novērojumi, kas ir garāki par 15 gadiem – tie ir 250 staciju dati.

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.883 vietējām pašvaldībām teritorijas plānošanas procesā ir jāietver arī riska teritorijas, tai skaitā, īslaicīgās un pastāvīgās applūšanas riska teritorijas. Cik daudzas no pašvaldībām šobrīd ir apzinājušas applūšanas riskus un kā tās rīkosies turpmāk, cik pieteikumu vēl sagaidāms Satversmes tiesā par nelikumīgu apbūvi? Atbildes uz šiem jautājumiem būs atkarīgas arī no tā, kādi finālā būs Aizsargjoslu likuma grozījumi, ko šobrīd jau atbalstījusi Saeimas atbildīgā komisija. Pašlaik vienotas izpratnes par šiem jautājumiem vēl nav.


LVĢMA Rīgas pilsētas applūšanas riska teritorijas karte


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar ST spriedumiem par teritoriju plānojumiem?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: