Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 15.11.2019.
 

Kas cietīs – represēto mantinieki vai zemju pārpircēji?

Pašvaldību vēlēšanas video_f

28.01.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Pēc Satversmes tiesas spriedumiem, kas atzina par nelikumīgu Lielā Baltezera krastu apbūvi Pierīgā, publiskajā telpā nonākusi informācija, ka liela daļa šo zemes īpašumu applūstošajās teritorijās pieder represēto mantiniekiem, kas līdzekļu trūkuma dēļ līdz šim nav spējuši zemes gabalus apbūvēt. Tagad šie zemes īpašnieki varētu ciest no īpašumu vērtības krišanās, ja apbūve ezera piekrastes zemes gabalos vairs nebūs iespējama. Tomēr pēc detalizētākas informācijas izpētes „Kas notiek Latvijā?” atklāja, ka šobrīd Garkalnes novadā šādi īpašnieki ir tikai astoņi. Tādēļ ir pamats domāt, ka lielākā daļa cietēju tomēr izrādīsies tieši turīgi cilvēki, kas zemes pārpirkuši.

Deputāte un pagastvecis pretējās domās

„Mums tas viss asociējas, ka tur tiešām dzīvo bagāti cilvēki, kas ceļ. Bet tā jau nav. Šīs Baltezera zemes, kas bija uz 40.gadu, bija īpašniekiem, kas bija izsūtīti ārā uz Sibīriju,” 23.janvāra raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, kur tika runāts par applūstošo Lielā Baltezera krastu apbūves iespējām pēc diviem Satversmes tiesas spriedumiem, skaidroja Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Juris Silovs.

J.Silovs teica, ka tās esot kompensāciju zemes un ka applūstošo teritoriju apbūvei ir „arī cilvēciskā puse”. Raidījumā viņam oponēja Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile, kas apgalvoja: „Tie nav nekādi represētie, zemes sen ir pārpirktas, un pašreiz būvējas tie, kas pārkāpj likumu, un tādi pārkāpumi ir gan kāpu joslā, gan applūstošajās teritorijās.”

„Protams, liela daļa teritoriju ir pārdotas,” stāsta A.Seile, kam gan konkrētu faktu, ar ko apstrīdēt raidījumā izskanējušo apgalvojumu, nav. Viņa apgalvojumu balsta uz vispārējās Latvijā prakses, ko novērojusi, daudzus gadus darbojoties Centrālajā zemes komisijā. „Ļoti daudzos gadījumos īpašnieki kāpu un aizsargjoslu zemes gabalus pārdod, un jaunais īpašnieks ir ļoti priecīgs. Teritorijas vispirms uzber un tad būvē,” viņa skaidro. A.Seile arī uzsver, ka, skatoties gar Baltezera krastiem esošo apbūvi, redzamas dārgas celtnes, kuras nebūvē nabaga represētie iedzīvotāji.

90% represēto mantinieku zemes jau pārdevuši

J.Silovs iepazīstina ar iesniegumu, ko minēja arī raidījumā. Iesniegumu kāda Garkalnes iedzīvotāja ir rakstījusi tai brīdī, kad Satversmes tiesā spriedums par Garkalnes teritorijas plānojumu vēl nebija pasludināts. Kundze bija atguvusi īpašuma tiesības uz daļu no kādreiz vectēvam piederējušas zemes, ko nebija apbūvējusi. Viņa norādīja, ka apbūves iespējas ir ļoti svarīgs kritērijs, uz kā stabilitāti viņa ir paļāvusies, jo tā esot iespēja nodrošināt meitas izglītību – zemei bez apbūves tiesībām vērtība būtu zemāka.

Šis gan ir vienīgais šāda veida iesniegums no represēto mantiniekiem. Garkalnes novada domes zemes ierīkotāja Rūta Šmite atzīst, ka var sniegt tikai aptuvenas aplēses, jo par konkrētajiem jautājumiem precīzi dati nav apkopoti, taču kādi 40% no Baltezera krasta joslā esošajiem īpašumiem nokļuva kādreiz represēto iedzīvotāju mantinieku īpašumā. Viņa lēš, ka no visa Baltezera krasta šobrīd apbūvēti varētu būt ap 70%. J.Silovs stāsta, ka no tiem pie Baltezera esošajiem īpašumiem, kas joprojām nav apbūvēti, 16 īpašumi ir tādi, kas 1992.gadā tika atgriezti bijušajiem īpašniekiem sakarā ar Zemes reformas pabeigšanu. No šiem 16 īpašumiem astoņi ir tikuši pilnībā pārdoti citiem. Astoņiem īpašniekiem joprojām pieder īpašumi Baltezera krastā, taču, kā skaidro R.Šmite, arī to vidū var būt īpašnieki, kas citiem ir pārdevuši kādu daļu no sava īpašuma. Viņa spriež, ka 80% no represēto iedzīvotāju mantiniekiem savus īpašumus varētu būt pārdevuši. „90% ir paspējuši notirgot, būšu godīgs,” atzīst J.Silovs.

Līdz ar šo Garkalnes novada priekšsēdētāja secinājumu versija par visvairāk cietušajiem represēto mantiniekiem zūd, un atliek vien secināt, ka lielākie zaudētāji no Satversmes tiesas sprieduma ir tie zemes īpašnieki, kas ir varējuši iegādāties vienas no visdārgākajām zemēm Latvijā.

 

Video: Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Juris Silovs par Baltezera zemju īpašniekiem un cilvēcisko pusi, kā arī māju celšanu applūstošajās teritorijās (fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 23.01.2008.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar ST spriedumiem par teritoriju plānojumiem?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: