Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 25.08.2019.
 

Studiju maksas nākamgad - pat 10 reizes augstākas?

Izglītība

25.01.2008. Andris Saulītis  A A A Komentāri: 2
Valsts kontroles (VK) tikko veiktajā revīzijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) atklājies, ka valsts jeb budžeta finansētajiem studentiem paredzētā nauda izmantota maksas studentu izmaksu segšanai. Šāda situācija nav likumīga, bet vienlaikus ir skaidrs, ka studiju maksa gandrīz visās augstskolās ir zemāka par finansējumu studentam, kas studē par valsts līdzekļiem. Pēc plašākas revīzijas būs skaidrs, kurās studiju programmās būtiski, pat vairākas reizes būtu jāpalielina studiju maksas, bet kurās – jāsamazina valsts finansējums, palielinot budžeta vietu skaitu.
VK revīzijā secināts, ka LLU, „nosakot no valsts budžeta nefinansētajās studiju vietās zemākas bāzes izmaksas nekā no valsts budžeta finansētajās studiju vietās, rada situāciju, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek dotētas no valsts budžeta nefinansētās studiju vietas”. Kā zināms valsts finansējums tiek aprēķināts pēc īpašas formulas, kurā tiek ņemtas vērā dažādas izmaksu pozīcijas, t. sk., pasniedzēju algas, grāmatu iegāde utt. Gala rezultāts (šogad tas ir mazliet vairāk par 1,2 tūkstošiem latu) tiek reizināts ar katras zinātnes nozares koeficientu, kur vismazākais ir tieslietu zinātnēm (1,06), bet citām pārsniedz pat četru robežu (piemēram, ārstniecība, mūzika).


Studentu finansējums nesaprotami atšķirīgs

Valsts kontroliere Inguna Sudraba skaidroja, ka revīzijā LLU grāmatvedības dokumentos nebija skaidri redzams, cik un kādi līdzekļi novirzīti no ieņēmumiem par maksas studentiem un cik – no budžeta studentiem, par kuru apmācību maksā valsts. Tomēr secinājumos fakts par dotāciju no valsts naudas privātā studenta kabatā konstatēts. Interesanti, ka atsevišķās programmās starpība starp maksas studenta studiju maksu un valsts dotāciju budžeta studentam atšķiras vairākas reizes, piemēram, par doktorantūras studijām valsts maksājusi pat nepilnus 17 tūkstošus latu, bet, mācoties par saviem līdzekļiem, jāmaksā tikai 500 latus.

Kā norādīja Latvijas Universitātes pārstāvis Juris Pūce, tad arī Latvijas lielākajā augstskolā šķērssubsīdijas pastāv. „Tas pamatā attiecas uz doktora studiju programmām, kā arī uz skolotāju izglītību,” stāstīja J. Pūce, piebilstot, ka valsts likumdošana nosaka, ka studiju maksa par grāda iegūšanu jānosaka pirms students uzsāk mācības, līdz ar to visās programmās izmaksas tiek nosegtas tikai pirmo gadu. No kādiem līdzekļiem tad tiek segta šī starpība, J. Pūce izvairās konkrēti atbildēt. „Tie ir universitātes kopējie ieņēmumi, nevar teikt, ka tā būtu tieši valsts dotācija,” viņš skaidro.


Izglītībā pastāv cenu dempings

Tomēr Jānis Sprukts, kas LLU ir atbildīgs par finanšu līdzekļu izlietojumu, ir atklātāks un skaidri pasaka – jau sen ir zināms, ka studiju maksai būtu jābūt tādā pašā līmenī, kādā to sedz valsts. „Taču ja tā būtu dzīvē, tad pēc pāris gadiem vairs nebūtu neviena maksas studenta,” ir pārliecināts J. Sprukts. Viņš uzskata, ka pakāpeniski studiju maksu līmenim ir jātuvojas valsts finansējumam. Viņš ir arī pārliecināts, ka VK konstatētais pārkāpums ir tikai formāls, jo „realitātē neviens santīms no valsts naudas netiek tērēts maksas studentam,” skaidroja J. Sprukts.

Tam nepiekrīt Latvijas Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis. „Šī sērga sistēmā ir vienkārši ārprātīga – ar šķērsdotācijām tiek piefinansēts maksas students,” ir pārliecināts A. Baumanis, sakot, ka valsts augstskolas tiek lobētas no ierēdņu puses, notiek cenu dempings un rezultātā kropļots augstākās izglītības tirgus.

IZM nenoliedz, ka pašreizējā finansējuma modelī pastāv problēmas, tomēr tas tiekot pilnveidots, bet jautājumā par valsts piešķirtā finansējuma kontroli un atbilstību izmaksām augstskolās ministrija ir izvairīga. „Būtībā nemaz nav slikti, ja augstskolas var izpildīt noteiktās prasības par mazāku summu un kompensēt izdevumus maksas studentiem, tos vairāk piesaistot,” informēja ministrijas pārstāve Agnese Korbe. Šobrīd ministrija analizējot iespēju, ka nelielu daļu augstskolām paredzēto valsts budžeta līdzekļu varētu piešķirt konkursa kārtībā, paverot iespējas arī privātajām augstskolām pretendēt uz daļēju valsts finansējumu, tādējādi sekmējot konkurenci un izglītības kvalitāti.


Reālās izmaksas – pārspīlēti augstas

Jāņem vērā, ka valsts finansējums vienam studentam kopš 2005. gada ir vairāk nekā dubultojies. VK uzskata, ka revīzijā konstatētais varētu norādīt, ka reālās valsts izmaksas par viena studenta apmācību ir pārspīlēti augstas. „Iespējams, ka vairākās studiju programmās par to pašu naudu valsts var apmācīt vairāk studentus,” domā I. Sudraba, solot, ka konkrētāki rezultāti gaidāmi gada beigās, kad VK būs veikusi revīziju visā augstākās izglītības sistēmā.

Arīdzan Latvijas studentu apvienības vadītājs Uldis Luckāns piekrīt, ka reālās studiju izmaksas nav nedz valsts finansējums, nedz tas, kuru maksā studenti no savas kabatas. „Tikpat bieži sastopama situācija, kad maksas studenti dotē valsts studentus,” viņš ir pārliecināts, norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā formula valsts finansējuma aprēķināšanai neatspoguļo reālās izmaksas.

Līdz ar to var secināt, ka tuvākajā laikā, pateicoties VK veiktajām revīzijām, gaidāmas būtiskas izmaiņas studiju maksu jautājumā. Pirmkārt. tās skars doktora studiju programmas, kas varētu kļūt dārgākas, taču arīdzan bakalaura studentiem, iespējams, studiju maksu kāpums būs neizbēgams, taču tajā pašā laikā iespējams, ka palielināsies bezmaksas studiju vietu skaits augstskolās.


Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbību

Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: