Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 27.05.2019.
 

Vai onkoloģijā sākas privātā biznesa laiki?

Veselības aprūpe

22.01.2008. Līga Krapāne, Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 7
Ceturto mēnesi Valsts SIA Rīgas Austrumu slimnīca Latvijas Onkoloģijas centrā netiek veikti endoskopiski izmeklējumi, jo 2007.gada oktobrī tika slēgta šim nolūkam paredzētā nodaļa. Jau slēgšanas brīdī bija skaidrs, ka saskaņā ar divpusēju vienošanos Onkoloģijas centrā endoskopijas turpmāk veiks privāts uzņēmums - SIA „Gremošanas slimību centrs „Gastro””, kurš darbojas vienā no Austrumu slimnīcas ārstniecības iestādēm – slimnīcā „Linezers” un ir kļuvis par lielāko endoksopiju veicēju valstī. No formālā viedokļa šī rokāde notikusi likumīgi, tai pat esot ekonomisks pamatojums. Tomēr, vērtējot notikušo, ir jāmin fakts, ka viens no diviem „Gastro” īpašniekiem Mārcis Leja vienlaikus ir arī Austrumu slimnīcas zinātnes daļas vadītājs.

„Neesmu piedalījies neviena lēmuma pieņemšanā un man pat neviens nav prasījis padomu. Esmu no tā visa norobežojies,” argumentē M.Leja, piebilstot, ka viņš nedarbojas Austrumu slimnīcas valdē un līdz ar to nav arī amatpersona. Vienlaikus gan M.Leja atzīst, ka veselīga valsts sadarbība ar privātām struktūrām būtu tikai pozitīva tendence un apsveicams ceļš nākotnē.

Onkoloģijas centra direktors Viesturs Krūmiņš viennozīmīgi atbalsta izvēlēto sadarbības ceļu ar „Gastro”, bet pie iemesliem endoskopiju nodaļas likvidēšanai min personāla trūkumu un slimnīcas ekonomiskos apsvērumus. Onkoloģijas slimnīcas stacionārā šo procedūru neesot daudz. Līdz ar to ieguldījumi, kas bijuši vajadzīgi, lai noturētu nodaļu attiecīgā kvalitātē, kļuvuši ekonomiski nepamatoti. „Tīri ekonomiski mums arī ir izdevīgi sadarboties ar „Gastro”,” atzīst V.Krūmiņš.

Ambulatorajiem – pāris mēneši rindā vai maksā pats!

Valsts SIA Rīgas Austrumu slimnīca valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka, pozitīvi novērtējot izmaiņas Onkoloģijas centrā un aprakstot jau esošo slimnīcas sadarbību ar „Gastro”, atklāj aspektus, kas pēc dziļākas analīzes „Kas notiek Latvijā?” redakcijai ļauj secināt, ka ne visi onkoloģijas pacienti no šādām izmaiņām būs ieguvēji. Proti, saskaņā ar V.Bokas stāstīto, Austrumu slimnīcā hospitalizētiem stacionāra pacientiem pēc slimnīcas ārstu pieprasījuma gremošanas slimību centrs „Gastro” nedēļā veic aptuveni 20 plānveida endoskopijas (gastroskopijas, kolonoskopijas, endoskopiskās kontrastēšanas). Atsevišķos gadījumos centrs „Gastro” nodrošina arī akūtu stacionēto pacientu apskati tad, kad stacionārā klīniski rodas nepieciešamība. „Taču pamatā endoskopiskie izmeklējumi ir ambulatori, ko centrs „Gastro” veic atbilstoši savam atsevišķam līgumam ar VOAVA (Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra), kā arī realizējot maksas pakalpojumus. Slimnīca seko līdz indikāciju pamatojumam, lai samazinātu pacientu hospitalizēšanu tikai endoskopijas dēļ,” uzsver V.Boka.

Tieši tādēļ, ka endoskopiskie izmeklējumi pamatā ir ambulatori un „Gastro” tos veic atbilstoši VOAVA piešķirtajām kvotām (valsts apmaksātā daļa), jau šobrīd esošās pieraksta rindas „Gastro” liecina, ka ambulatoro pacientu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tādēļ „Gastro” tiek veidota arī maksas rinda un tie, kas nevēlas gaidīt turpat divus mēnešus, lai saņemtu valsts apmaksātu izmeklējumu, maksā paši no savas kabatas. Līdz ar to arī tie onkoloģijas slimnieki, kas ārstējas ambulatori, ir pakļauti izvēlei – gaidīt vai maksāt. Bet, kā zināms, onkoloģijā laiks nav slimnieka sabiedrotais.

Sazinoties ar „Gastro” reģistratūru 15.janvārī, „Kas notiek Latvijā?” noskaidroja, ka kolonoskopiju, ja pacientam ir ģimenes ārsta norīkojums, var veikt tikai 10. vai 11.martā, bet, samaksājot 150 latus, pacientu var pierakstīt maksas rindā, kas prasa gaidīt pāris nedēļas. Līdz ar to reālā situācija liecina, ka „Gastro” jau šobrīd ir pārslogots, un tie pacienti, kas nevar vai nevēlas gaidīt faktiski pērk medicīnas pakalpojumus valsts vietā, kaut arī endoskopija ir iekļauta valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu sarakstā. Rezultātā „Gastro” peļņa pieaug, un valsts netieši stimulē šādu tendenci.

Endoskopists Dans Stirna, kurš vienlaicīgi strādājis jau slēgtajā Onkoloģijas centra endoskopiju nodaļā un centrā „Gastro” atklāj, ka Onkoloģijas centrā ambulatorie slimnieki savulaik izmeklēti bez rindas. „Tas nav īsti labi, ja 2 mēneši jāgaida rindā. Izmeklējumi ir steidzami jāveic. Tas gan ir „Gastro” vadības rindu veidošanas metodoloģijas jautājums,” piebilst D.Stirna.

Kas veicina „Gastro” biznesa izaugsmi?

Kopumā 2007. gadā Latvijā ir veikti 72 449 endoskopiskie izmeklējumi, vidēji vienu endoskopisko manipulāciju valsts ir apmaksājusi 27,93 latu apmērā. Turklāt endoskopijas nodaļas valstī nav retums, tās darbojas arī vairākās rajonu un citu pilsētu slimnīcās. Arī Rīgā šos izmeklējumus veic vairākas ārstniecības iestādes, piemēram, P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, slimnīca „Gaiļezers”, Rīgas pilsētas 1.slimnīca. Tomēr jau šobrīd VOAVA vislielākās kvotas endoskopiju veikšanai piešķir tieši „Gastro” – 6161 gadā, un visciešākā sadarbība ar „Gastro” izveidojusies tieši Austrumu slimnīcai. „Gastro” gadā veicot līdz pat 10 000 izmeklējumu, tā apgalvo otrs „Gastro” īpašnieks – Ivars Tolmanis. Savukārt starpība starp abiem iepriekš minētajiem skaitļiem ļauj secināt, cik liela ir to izmeklējumu daļa, par kuriem pacienti maksā paši. Visticamāk, ka tie ir vismaz 4000 izmeklējumi gadā.

Par labu „Gastro” veiksmīgajam biznesam endoskopiju veikšanas jomā I.Tolmanis min sava uzņēmuma augstos kvalitātes standartus un kvalificēto personālu, uzņēmuma mobilitāti un neatkarību no administratīvajiem slogiem, kas ierobežo valsts struktūras. Vienlaikus jāuzsver, ka vismaz Rīgas lielākajās ārstniecības iestādēs, kur tiek veiktas endoskopiskas izmeklēšanas, metodoloģija un atsāpināšanas procedūras neatšķiras. Tomēr „Gastro” kā privāts uzņēmums ir radis gan laiku, gan resursus savu pakalpojumu popularizēšanai, vispirms jau pašu mediķu aprindās, un ieguldījums sāk atmaksāties. Sadarbība ar Austrumu slimnīcu paplašinās, pacientu skaits aug un tam netraucē pat fakts, ka „Gastro” šobrīd ir visilgākais rindā gaidīšanas laiks salīdzinājumā ar citiem endoskopiju veicējiem valstī.

Arī uzņēmuma gadu pārskatos (2004.-2006.) pieejamā informācija liecina, ka „Gastro” attīstība valsts slimnīcas ietvaros ir veiksmīga, jo pāris gadu laikā aktīvi pieauguši 2,2 reizes, bet pašu kapitāls 1,4 reizes.

Ministri sliecas atbalstīt privātos

Viennozīmīgu argumentu par labu tam, kādēļ valsts lielākā onkoloģijas ārstniecības iestāde atsakās no savas endoskopiju nodaļas un labprātīgi nodod šos izmeklējumus privātas struktūras pārziņā, šobrīd nav. Vai tā ir vienota valsts veselības aprūpes politika, vai mērķtiecīgs atbalsts konkrēta privātā biznesa ienākšanai valsts veselības aprūpē? Šo jautājumu uzdevām diviem iepriekšējiem veselības ministriem, kuri savulaik vismaz vārdos esot bijuši pret privātstruktūrām valsts ārstniecības iestādēs, kā arī jaunajam ministram. G.Bērziņš, kura laikā „Gastro” uzsāka savu darbību Austrumu slimnīcā atzīst, ka sākotnēji bijis noraidošs, bet pēc tam kļuvis pielaidīgāks pret šādu sadarbību: „Tas ir labākais variants, kā saglabāt labākos speciālistus Latvijas slimnīcās, ļaujot viņiem paralēli strādāt un nopelnīt arī privātstruktūrās. Protams, sarežģīts jautājums ir samaksa un naudas plūsmas.” Arī V.Veldre nebūt neuzskata, ka katrs šāds privātuzņēmējs būtu vērtējams negatīvi. „Ir jāskatās pakalpojumu kvalitāte, vai tā uzlabojas, un cena, vai tā mazinās,” saka V.Veldre.

Bet jaunais veselības ministrs I.Eglītis nesaskata lielu starpību tajā apstāklī, no kā valsts iepērk pakalpojumus – no slimnīcām vai no privātiem uzņēmumiem –, ja vien tas slimniekam nemaksā dārgāk. „Ja privātais uzņēmums nodrošina augstu kvalitāti un slimniekam nemaksā dārgāk, tad tas ir atbalstāmi,” uzsver I.Eglītis.

Ja „Gastro” gadījumā par kvalitāti šaubu nav, tad par to, vai tas slimniekam galu galā neizmaksā dārgāk, var diskutēt. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide par endoskopijām izsakās kritiski: „Šīs rindas „Gastro” ir ļoti izdevīgas. Pacients, kas var samaksāt, maksās bez kurnēšanas. Ir daļa pacientu, kas gaida divus mēnešus. Bet šis laika posms čūlas paasinājumam vai ļaundabīgam audzējam ir pārāk ilgs laiks.”

No formālā viedokļa „Gastro” darbības paplašināšanai Austrumu slimnīcā nevar iebilst, arī likums nav pārkāpts, jo „Gastro” īpašnieks M.Leja nav Austrumu slimnīcas amatpersona, tikai zinātnes daļas vadītājs. Savukārt Onkoloģijas centram ir ekonomiski argumenti par labu pašu nodaļas slēgšanai un privātas struktūras ienākšanai, neatbildēts paliek vienīgi jautājums par šī izmeklējuma pieejamību visiem onkoloģijas slimniekiem, arī tiem, kas ārstējas ambulatori. Bet „Gastro” plaukstošais bizness Austrumu slimnīcas ietvaros ir viens uzskatāms piemērs valsts un privātā biznesa saplūšanai medicīnā, pat nepiesaucot biznesa ētiku vai interešu tīrību.

Vērtējot valsts veselības politikas veidotāju uzskatus un analizējot tendences veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, „Kas notiek Latvijā?” izsaka nedaudz pārspīlētu, tomēr visai reālu prognozei: nākotnē slimnīcas vadītājs varētu kļūt par vienīgo valsts pārstāvi šajā iestādē. Viss pārējais – ārpakalpojumi no privātā biznesa.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: