Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.09.2019.
 
Satversmes tiesas vārds, kas pēc sprieduma par robežlīgumu ar Krieviju vairs netika minēts pie aktuālākajiem tematiem valstī, nu jau kādu laiku atgriezies diskusiju degpunktā. Pēc Satversmes tiesas spriedumiem, kas visai ievērojami maina apbūves ieceres pie Baltezera un satrauc daudzus citus pie ūdeņiem būvētājus, kā arī aptur Rīgas brīvostas biznesa plānus vismaz uz gadu, Satversmes tiesai tiek uzdoti vairāki atklāti jautājumi – vai ar šiem spriedumiem tiek sakārtota sistēma, vai arī rodas vēl lielāka neizpratne par apbūves iespējām applūstošajās teritorijās? Savukārt Rīgas domes un brīvostas pārstāvji jau pavēstījuši, ka sprieduma, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, sekas būs lieli zaudējumi, kā rezultātā Rīgas osta zaudēs citām kaimiņvalstu ostām savā attīstībā un konkurencē.
Sandra  sandra03@inbox.lv  11:56  |  21.01.2008.

Ļoti labs raksts, paldies. Tāda pat situācija notiek Saulkrastos. Ir iznomātas kāpas, kas ar likumu ir noteiktas kā aizasgjoslas. Nomas līgumos ir paredzēta apbūve lidz pat ierakstīšanai zemesgrāmatā. Patreiz es konkrēti cīnos par to lai netiktu apbūvēta Baltā kāpa. Saulkrastu pašvaldība aizsargjoslu ir samazinājusi ar Teritoriālo plānojumu, pretēji sabiedrības interesēm un pat informāciju slēpjot no sabiedrības. Ja ir vēlēšanās varu dot interviju. 

Visu cieņu!    12:30  |  21.01.2008.

Satversmes tiesas drosme ir vienīgais garants, ka lietussargu revolūcija nav tikai lozungi. Ka taisnība var pastāvēt arī tad, kad cilvēki, kas gadiem saskārušies ar netaisnību, pat vairs necer. Visu cieņu Kūtrim un tiesnešiem! 

S.J.    13:01  |  21.01.2008.

"Bet vai, meklējot risinājumus, jūsuprāt, juristaprāt, nebūtu saprātīgi diferencēt šo te būvēšanās iespēju pie ūdens starp vides un sabiedrības interesēm, lai nebūtu tā, ka tas, kas ir skaļāk kliedzošs, un parasti zaļie un vides aktīvisti ir daudz aktīvāki publiskajā telpā, ka tas arī dodas pie tiesas un iegūst zināmu pārsvaru?" - tas ir ļoti nekorekts jautājums, tāpēc, ka gan Baltezera un Ādažu gadījumā, gan Brīvostas gadījumā pieteikums bija nevis no kaut kādiem mistiski aktīviem vai klaigājošiem zaļajiem, bet iedzīvotājiem. Pirmajos divos gadījumos pieteicēji bija iedzīvotāji, kuru dzīves kvalitāte būtiski pasliktinās līdz ar applūstošo teritoriju transformāšanu, sākas pārpurvošanās tur, kur pirms tam viss bija puslīdz droši, ostas gadījumā - organizācija, kas apvieno iedzīvotāju pārstāvjus no abiem Daugavas krastiem ostā, aizstāvot pirmkārt vides intereses no iedzīvotāju dzīves kvalitātes viedokļa, otrkārt - un tika otrkārt....putni kā alternatīva oglēm lielu dzīvojamo rajonu tuvumā! 

plānotājs    15:43  |  21.01.2008.

Gribētos tomēr dzirdēt profesionālus viedokļus par šo tēmu. Ar AL grozījumiem 2002. gadā, kad iestrādāja normu par 1% plūdiem, ši grozījuma mērķis bija panākt, lai jauno apbūvi, kas atrodaS 1% plūdu riska teritorijā aizsragātu no applūšanas, jo citos normatīvos tas nav atrunāts. Šobrīd viss ir sanācis ar kājām gaisā. Pašvaldības ir neapskaužamā situācijā, jo vairumam ar nelieliem izņēmumiem, zinu droši, aizsargjoslas plānojumos ir norāditas kā metri, un, kā to prasa likums. 1% plūdu zonas ir norādītas kā riska teritorijas būvniecībai un daudzviet aizņem vai pusi pagasta ar visām apdzīvotām vietām. Jāpiebilst, ka pašvaldību plānojumos attēlotie dati arī nav precīzi līdz centrimetram, un ir precizējami veicot topogrāfisko uzmērīšanu konkrētam objektam. Tāda prakse arī līdz šim pastāvēja. Pie tam, daudzviet 1% plūdu zonas var noteikt tikai teorētisku aprēķinu ceļā, jo nav mērījumu dabā (to faktiski ir visai maz)un nav precīzu topogrāfisko karšu, uz kā šos plūdus zīmēt visai pašvaldības teritorijai. Un vēl - arī pēc 2002. gada reģionālās vides pārvaldes un citas institūcijas turpināja skaņot projektus,tikai paredzot attiecīgu inženiersagatavošanu applūstošajās teritorijās. Tagad situācija ir pašvaldībām neapskaužama - jo atkal prasa: aizej tur nezin kur atnes to nezin ko! Būtu interesanti uzzināt, kurā vēl ES valstī pastāv tik liels būvniecības ierobežojums 1% plūdu risks teritorijās. Patīkami, ja valstī tomēr ir pārdomāta vides politika, kur domā arī par cilvēkiem un viņa vajadzībām, jo šobrīd mēs pat nevaram aizsragāt pret plūdiem esošās apdzīvotās vietas, kā piemēram visu Ādažu centru, Jelgavas un Jēkabpils dzīvojamos rajonus utt. Vispār - lasiet Plūdu risksa novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu(2007) Vidm mājas lapā, laba literatūra! 

plānotājs    23:45  |  22.01.2008.

Vēlreiz par AL likumu : Aizsargjosla kalpo par buferzonu, kam vajadzētu pasargāt attiecīgo ūdensobjektu no piesārņojuma tādā veidā, ka citur Eiropā, kur aizsargjoslas pastāv,un ir iedibinātas, piemēram, Zviedrijā, kur tām ir zinātniskis pamatojums - Zviedrijā tiek noteiktas 10 m platas aizsargjoslas gar visiem ūdensobjektiem, kur 10 m platā joslā netiek arts un sēts un mēslots - tas ir zālājs, ko uztur ar nolūku bremzēt barības vielu noplūdi no intensīvi apstrādātām sējumu platībām, zemnieki par to var saņemt kompensāciju- tā ir zinātniski pamatotā AL pieeja. Latvijā vispār likuma normā nav iekļauta šāda pieeja. Zviedrijā, lai pragmātiski samazinātu fosfora un slāpekļa noteci, ir arī citi regulācijas mehānismi - labas lauksaimniecības prakse, piemēram. Un tad tam visam ir jēga - ja likuma normas ir vērtsas uz konkrēti sasniedzamu rezultātu saistībā ar ES kopējo politiku vides jomā, piemēram ES ūdens struktūrdirektīvas prasību izpildei. Latvijas AL likums ir pārvērsts par plāksteri visām dzīves ituācijām,un, kā zināms, kas der visiemm, prakse pierāda, neder nekam! Cita lieta ir pretplūdu aizsardzības pasākumi, kas ir jāreglamentē atsevišķā likumā! 

Praktiķe    09:24  |  24.01.2008.

Noskatoties raidījumu,,,kas notiek Latvijā" 23.01,radās priekštats,ka raidījuma dal'bnieki īsti nepārzin,vai nav sapratuši ,,Aizsargjoslu likumu" Sniedzu savus komentārus: 1).7.pants 2) skaidri nosaka,ka pilsētās un ciemos aizsargjoslas ap virszemes ūdenstilpnēm nosaka teritorijas plānojumā,bet ne mazāk kā 10 m platā joslā katrā krastā.(3)nosaka,ka aizsargjoslas platums nosakāms,ņemot vērā gada ūdens vidējo līmeni.Nevis reizi 100 gados applūstamo. 2).37.p.4) nosaka aizliegumu celt ēkas un būves teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi 100 gados,izņemot Īslaicīgas lietošanas būves ,mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu.Vispārīgie būvnoteikumi nosaka,ka īslaicīgas lietošanas būve ir v un vI grupas būve ,kuras ekspluatācijas laiks nav lielāks par 10 gadiem.Izrādās,ka īslaicīgām būvēm var izmainīt reljefu un celt dambjus bez aprobežojumiem un viss būs likuma ietvaros.Vai tas nav absurds? 3)Sanāk tā,ja 100 gados reizi aplūstamā teritorija teritorijas plānojumā nav ietverta aizsargjoslā ,tad nekādi aprobežojumi uz to neattiecas. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar ST spriedumiem par teritoriju plānojumiem?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: