Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.10.2019.
 

Kā vienas nakts laikā mainījās Godmaņa valdības plāni?

Ivara Godmaņa valdība

02.01.2008. Lāsma Rozenfelde, Andris Saulītis  A A A Komentāri: 4
Latvijas sabiedrība jau šķiet pieradusi pie tā, ka visatbildīgākie valstiskie lēmumi – valdības tapšanas un krišanas - un nozīmīgākie dokumenti – deklarācijas un darbības plāni – mūsu valstī jau tradicionāli top pa naktīm. Citiem vārdiem sakot, vienas nakts laikā var mainīties ne tikai ministru sastāvs, bet arī pildīt solīto darbu saraksts. Tik vienkārši un šķietami viegli notiek nopietnas un valsts attīstībai dažkārt pat izšķirīgas lietas. Izņēmums nebija arī Ivara Godmaņa valdības veidošana un tās pamatdokumenti – Deklarācija un darbu plāni. Pēdējās nakts laikā pirms došanās uz Saeimas balsošanu mainījās arī tie. I.Godmaņa sākotnēji izstrādātajos variantos finālā parādījās virkne izmaiņu, par kurām turpmāk informē „Kas notiek Latvijā?” redakcija.

Kas nācis klāt pilnīgi no jauna?

Valdības deklarācijā parādījušies divi jauni dokumenti, kurus apsolās izstrādāt Ministru kabinets – Tiesu iekārtas likums (par ko gan runā jau diezgan pasen), kā arī Koncepcija politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta. Diemžēl deklarācijā tā arī nav konkrētas atbildes, kāds varētu būt mehānisms politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta.

Pie plāniem, kas vecajā deklarācijas variantā nebija iekļauti, taču parādījās jaunajā, pieskaitāma arī apņemšanās izstrādāt zemes izmantošanas politiku un pārskatīt Valsts zemes dienesta funkcijas. Tāpat sadaļā par reģionālo politiku parādījušies jauni punkti, kur runāts par teritorijas plānošanas informācijas sistēmu, valsts pārvaldes dekoncentrēšanu un valsts policentrisku attīstību. Būvniecības sadaļā tagad ir plānots sabiedriskajām vajadzībām nepieciešamo būvniecības objektu iepirkuma konkursos kā vienu no prioritātēm vērtēt būvniecības produktu energoietilpību un fosilo izmešu emisijas lielumu, savukārt valsts un pašvaldību pasūtījumos prioritāra kļūs tādu būvmateriālu izmantošana, kas ir ražoti no atjaunojamiem resursiem un/vai ir videi draudzīgi.

Tāpat arī pievērsta uzmanība Ignalinas atomelektrostacijas projektam, tomēr tālāk par izplūdušu „nodrošināsim Latvijas interešu pārstāvniecību” nav tikts, tā arī nepasakot, vai tajā ietverta Zaļo un Zemnieku savienības kategoriskā nostāja pret tās celtniecību, vai arī tiek izteikts atbalsts projektam. Virkne jaunu apņemšanos atrodama arī vides sadaļā, kur cita starpā paredzēts gan pilnveidot normatīvo bāzi atkritumu apsaimniekošanas jomā, gan tālāk attīstīt „Dabas muzeju un Nacionālo botānisko dārzu, kā arī sadarbībā ar Rīgas pašvaldību atbalstot Nacionālo Zooloģisko dārzu”.

Migrācijas politika – joprojām nezināma

Abos deklarācijas variantos – gan projektā, gan apstiprinātajā versijā – skarts darbaspēka migrācijas jautājums, paredzot nepieciešamības gadījumā noteikt kvotas terminēta darbaspēka ievešanai atsevišķās nozarēs. Deklarācijās teikts, ka valdībai jāizstrādā un jāīsteno jauna migrācijas un nodarbinātības politika, lai gan nevienā no deklarācijas variantiem nav minēta tā migrācijas koncepcija, ko valdībā iesniedza I.Godmaņa vadītā Iekšlietu ministrija un tā arī neizskatīja A.Kalvīša valdība. Šai koncepcijā tika runāts arī par darbaspēka ievešanas atvieglošanu attiecībā uz visiem viesstrādniekiem, ne tikai atsevišķu nozaru pārstāvjiem. „Valdība pieņems koncepciju par migrācijas politiku saistībā ar nodarbinātību,” tā savā 100 dienu plānā, kas tika iesniegta valsts prezidentam Valdim Zatleram, rakstīja jaunais premjers I.Godmanis.

Drošības uzdevumi – daudz piezemētāki

Iekšlietu un tiesu sistēmas jomā apstiprinātā deklarācija ir stipri nabadzīgāka nekā tās publiskajā apspriešanā piedāvātā versija. Kaut vairākkārt deklarācijā pieminēta cīņa ar narkotikām, punkts par to izplatīšanas pielīdzināšanu sevišķi smagiem noziegumiem ir svītrots kopā ar solījumiem uzlabot kriminālprocesu, tai skaitā, būtiskie t.s. ‘antimafijas’ likuma grozījumi. Pretstatā tam deklarācijas gala variants papildināts ar solījumu modernizēt cietumus.

Kas mainīsies bezdarbniekiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem?

Attiecībā uz darbaspēku būtiskas izmaiņas premjera plānos ir radušās saistībā ar bezdarbnieku pabalstu. Ja vecā deklarācijas versija paredzēja samazināt bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņu no 9 uz 6 mēnešiem un 100 dienu plānā I.Godmanis jau bija apņēmies izstrādāt vajadzīgos normatīvos aktus, tad pieņemtajā gala deklarācijā par termiņa samazināšanu vairs nav neviena vārda. Sākotnējā deklarācijas variantā bija rakstīts, ka vienlaicīgi ar bezdarbnieku pabalsta termiņa samazināšanu valdība veicinās ilgāku pensijas vecumu sasniegušo palikšanu darba tirgū, lai tādējādi risinātu darbaroku trūkumu ekonomikā. Arī šādi vārdi jaunajā deklarācijas variantā vairs nav atrodami.

Citas izmaiņas saistībā ar pabalstiem attiecas uz bērniem. Vecajā deklarācijas versijā bija plānots nodrošināt pāreju no vispārējā bērnu pabalsta uz pabalstu bērniem, kas aug trūcīgās ģimenēs, taču deklarācijas jaunajā variantā valdības veidotāji no šāda konkrēta soļa ir atteikušies, paredzot vienīgi izvērtēt esošo atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem.

Paredzami nozīmīgi jaunumi nodokļu politikā

Izmaiņas skārušas arī nodokļu jautājumus. I.Godmaņa 100 dienu plānā bija paredzēts „izstrādāt jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, kas būtiski paplašina ar nodokli apliekamo nodokļa bāzi; ienākumus no īpašuma, kapitāla u.c.”. Taču jaunajā, pieņemtajā deklarācijas versijā formulējums ir nedaudz vispārīgāks un no publicitātes viedokļa uzmanīgāk formulēts, proti: „Izstrādāsim modernu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, nosakot pārdomātu, taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli.” Kādu ienākumu aplikšanu ar nodokli šī koalīcija uzskatīs par „taisnīgu”, rādīs laiks.

Jaunās valdības plāni ir mainījušies arī attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Vecajā deklarācijas variantā bija iekļauta apņemšanās ierosināt likumdošanā atsevišķām maznodrošinātām iedzīvotāju kategorijām iespēju uzkrāt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par savu vienīgo dzīves vietu līdz īpašuma statusa maiņai. Pieņemtajā deklarācijā šī apņemšanās ir zudusi, toties parādījusies jauna, kas paredz aplikt ar nodokļiem arī dzīvokļu un dzīvojamo māju fondu, nosakot samazinātu nodokļa likmi un atvieglojumus īpašnieku pašapdzīvotiem un izīrētiem dzīvokļiem. Pirmā mājokļa pircējiem un pašapdzīvoto mājokļu īpašniekiem plānots radīt priekšrocības mājokļu tirgū, izmantojot nodokļu sistēmu.

Nav JL – nav JL ierosinājumu

Tas, ka veselības pakalpojumu pieejamība būtu jāsasaista ar nodokļu nomaksu (novirzot daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselības aprūpei kā individualizētas iemaksas), ir partijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Valdības deklarācijas iepriekšējā versijā, kad vēl pastāvēja iespēja, ka šī partija būs jaunās koalīcijas sastāvā, bija iekļauts šāds punkts: „Nodrošināsim, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš gūst ienākumus tiek reģistrēts kā veselības aprūpes sistēmas dalībnieks, veicot solidaritātes iemaksu veselības aprūpes bāzes finansējuma nodrošināšanai.” Tā kā šī valdība tika izveidota bez piektās partijas līdzdalības, iepriekšminētais priekšlikums jaunajā deklarācijas variantā vairs nav atrodams.

Saistībā ar veselības aprūpi mainījušies arī neatliekamie uzdevumi, kas valdībai izpildāmi jau tuvākajos gados. Vecajā deklarācijas variantā tie bija šādi: „Valdībai nepieciešams novērst draudošo krīzi ģimenes ārstu jautājumā, ārstu un medicīniskā personāla „emigrācijas” draudus, un sociālo pacientu problēmu pakāpenisku, bet neatgriezenisku risināšanu.” Tagad gan emigrācijas draudu novēršana, gan citi minētie uzdevumi vairs nav neatliekamo skaitā, to vietā ir vien vispārīgs teikums, ka valdībai nepieciešams pilnveidot primārās veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

Eiro ieviešana vairs nav stratēģiskais mērķis

Pieņemtajā deklarācijas variantā rodamas izmaiņas arī attiecībā uz eiro ieviešanu. Abos variantos ir apņemšanās īstenot virzību uz Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi, galveno uzsvaru liekot uz inflācijas pieauguma samazināšanos, lai nodrošinātu eiro ieviešanu pārredzamā laika periodā. Tomēr jaunajā variantā vairs nav saglabājies šis papildus teikums par valsts stratēģisko mērķi: „Nodrošināsim Eiro ieviešanu kā valsts stratēģisko mērķi, panākot kvalitatīvas pārmaiņas visās tautsaimniecības jomās.” Sadaļā par tautsaimniecību un finansēm papildus aprakstīts, ka valdība nodrošinās efektīvu Eiropas Savienības fondu ieviešanu ar mērķi stabilizēt un attīstīt tautsaimniecību un pastāvīgi vērtēs, vai investīcijas kādās nozarēs negatīvi neietekmē tautsaimniecības stabilizāciju un neveicina inflāciju.

Nacionālā bibliotēka – būvē vai būvēs?

Kultūras jomā savdabīgas izmaiņas skārušas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību – ja sākotnēji minēts, ka tiks turpināta tās celtniecība, tad galīgajā variantā paredzēts tikai uzsākt tās būvniecību, bet jau konkrēti šogad. Bez LNB būvniecības kultūras joma ir pieprasījusi vēl vienu ēku – līdz 2010. gadam īstenosim Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama projektu. Arī tas nebija minēts deklarācijas projektā.

Ārpolitikā pazūd Baltkrievija

Deklarācijā saturiski pārveidota ārpolitikas sadaļa, taču būtiskākās izmaiņas skārušas valstis, ar kurām Latvijai jāveicina sadarbība – nakts laikā no šī saraksta svītrota Baltkrievija, kuras vārds deklarācijā vairs neparādās. Tāpat arī atbalstīta Turcijas un Horvātijas uzņemšana Eiropas Savienībā, kas iepriekš netika pieminēta.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: