Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.10.2019.
 

Jauni novadi top bez konsultācijām

Pašvaldību vēlēšanas doc

17.12.2007. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
11.decembrī valdība grozīja jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu jeb novadu karti, ko tā bija pieņēmusi jau 4.septembrī. Šo grozījumu rezultātā ar reformu neapmierināto pašvaldību skaits ir audzis vismaz par piecām, jo, pārdalot Daugavas labā un kreisā krasta pagastus un viena novada vietā izveidojot divus, nu radusies jauna kategorija – tādi pagasti, kas nonākuši jaunā novadā, lai gan šādu priekšlikumu paši nekad nav izteikuši. Vēl vairāk – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ar tām nav pat konsultējusies.

„Kas notiek Latvijā?” redakcija jau rakstīja, ka tās pašvaldības, kas RAPLM bija iesniegušas priekšlikumus, kuri netika ņemti vērā, gatavojas turpināt sarunas ar jauno valdību un vajadzības gadījumā arī tiesāties.

Uzzina par jaunu novadu post factum

4.septembrī pieņemtajā novadu kartes variantā bija paredzēts paplašināt un veidot lielu Aizkraukles novadu. Bet jau 11.decembrī novadu izkārtojums mainīts, izveidojot jaunu – Jaunjelgavas novadu. Tajā no iepriekš plānotā Aizkraukles novada tiek atdalīta Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju, kā arī Daugavas kreisā krasta pagasti - Daudzese, Sece, Sērene, Staburags un Sunākste, Aizkraukles novadam atstājot tikai labajā krastā esošos Skrīverus. Zīmīgi, ka Jaunjelgavas novada veidošanas iniciators ir bijusi tikai viena pašvaldība - Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju. Būtībā tāda paša satura priekšlikumu vēl ir izteicis Skrīveru pagasts, kas vēlējies Skrīveru novadu vai Aizkraukles novadu, tajā neiekļaujot Daugavas kreisā krasta pašvaldības. Līdz ar to šobrīd pieci pagasti, kam būtu jāveido Jaunjelgavas novads, šīm izmaiņām nevēlas piekrist.

Seces pagasta padomes priekšsēdētāja Ilona Bartkeviča stāsta, ka Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti „nav nemaz priecīgi” par pēkšņo kartes maiņu. Savukārt Daudzeses pagasts, vien piekrītot jauna novada veidošanai kreisajā krastā, izsaka atklātus iebildumus, ka par tā centru varētu kļūt Jaunjelgava.

Ārpus jautājuma par loģiskāko pašvaldību sadalījumu jaunajos novados ir cits ne mazāk svarīgs jautājums – novadu veidošanas forma un stils, kādā tas šobrīd notiek. Proti, to, ka plānots izdarīt izmaiņas Aizkraukles novadā, piemēram, Seces pagasta vadītāja uzzināja pēc neoficiālas informācijas plašsaziņas līdzekļos. „Nē, nav neviens, pilnīgi neko,” viņa skaidro, ka RAPLM nav konsultējusies ne ar vienu no minētajiem četriem pagastiem. Arī valdības darba kārtībā šis jautājums nebija ielikts vēl vēlā pirmdienas vakarā. Ja pašas nebūtu sekojušas līdzi informācijas plūsmai, tad arī šobrīd pašvaldības neko nezinātu par izmaiņām, jo „oficiāli mums vēl nav pilnīgi nekā”, vienīgi par lēmumu var izlasīt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Vienā frontē ar partiju

„Mums nebija nekādu iebildumu, ” I.Bartkeviča atklāj pagastu attieksmi pret lielo Aizkraukles novadu, kas tika atbalstīts 4.septembrī, lai gan jau tobrīd bijis acīmredzams, ka Aizkraukles pilsēta cīnās vienā frontē ar Tautas partiju (TP) par to, ka Aizkraukles novadam „Daugavas kreiso krastu nevajag”. I.Bartkeviča, kas pati ir no Zaļo un Zemnieku savienības, TP min tāpēc, ka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme ir TP biedrs. „Aizkraukles pilsēta ir TP pilsēta un tiešām negrib to Daugavas kreiso krastu,” atkārto I.Bartkeviča. Iepriekšējo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu novembrī nomainīja Edgars Zalāns, kas, tāpat kā viņa priekštecis, ir TP biedrs.

Paradoksāli ir tas, ka vēl 20.novembrī RAPLM izsūtīja vēstules visām iepriekš plānotā Aizkraukles novada pašvaldībām, atgādinot, ka no valsts budžeta piešķirs 200 000 latu novada infrastruktūras attīstībai katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Vēstulē ir arī uzskaitīts Aizkraukles novada sastāvs saskaņā ar tobrīd spēkā esošo projektu. 29.novembrī Seces pagasta padome tad arī attiecīgi ir pieņēmusi lēmumu par Aizkraukles novada izveidi. I.Bartkeviča stāsta, ka 7.decembrī, kad viņa pirmoreiz izdzirdēja par iespējamo jauno novadu, tūlīt pa faksu nosūtīja ministrijai pagasta jau pieņemto lēmumu par novada izveidi. 10.decembrī savukārt valdībai, Satiksmes ministrijai, RAPLM un partijas biedram zemkopības ministram Mārtiņam Rozem nosūtītas vēstules, kurās norādīts uz oficiālas informācijas un konsultāciju trūkumu un lūgts ņemt vērā pagasta iedzīvotāju intereses, pieņemot lēmumu par administratīvi teritoriālo reformu. Un vienīgā atbilde, ko Seces pagasts saņēma, ir informācija no Valsts kancelejas, ka vēstule ir saņemta un nosūtīta atbilstoši kompetencei.

Tagad I.Bartkeviča grasās gaidīt jaunu valdību un tad runāt ar to. Lai saņemtu līdzekļus novada infrastruktūras attīstībai, lēmums gan būtu jāpieņem līdz šī gada beigām. „Pārdzīvosim taču,” atsaka I.Bartkeviča.

Kādēļ pašvaldības tiek atklāti ignorētas?

„Konsultācijas ir notikušas ar visām pašvaldībām,” saka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, uzsverot, ka tās bijušas gan pirms 4.septembra lēmuma, gan pēc. Pēc vairākkārtējas jautājumu uzdošanas par minētajām nu jau Jaunjelgavas novada plānotajām pašvaldībām D.Kārkliņa atzīst, ka nevar pateikt, vai konsultācijas ir notikušas ar konkrētajiem pagastiem konkrētajā laika posmā. Viņa skaidro, ka no Jaunjelgavas bija saņemts priekšlikums, tāpat arī Aizkraukles novads bija izteicis priekšlikumu, ka nevēlas paplašināties, un Administratīvi teritoriālās reformas likumā teikts, ka novadu kartes izstrādē jāņem vērā blakusesošo novadu pašvaldību intereses. „Kā – nav bijusi oficiāla informācija?” D.Kārkliņa jautā, vaicāta par informācijas trūkumu pašvaldībās. Viņa paskaidro, ka oficiāla informācija esot valdības lēmums un gan valdības mājaslapa, gan „Latvijas Vēstnesis” esot brīvi pieejami.

11.decembrī valdībā iesniegtajā RAPLM paskaidrojuma rakstā gan ir rakstīts: „RAPLM veica konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām, izvērtēja pašvaldību priekšlikumus un, pamatojoties uz konsultāciju rezultātiem, šobrīd ierosina šādus priekšlikumus.” Rodas jautājums, vai tie pagasti, kurus grib pārcelt uz citu novadu, nebūtu uzskatāmi par „ieinteresētajām pašvaldībām”?

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstule

Seces pagasta padomes lēmums par novada izveidi

Seces pagasta padomes vēstule valdībai

Valsts kancelejas atbilde



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: