Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 

Gaidīšanas svētki vai kārtējā norakšana?

Nodokļu politika, VID video_f

06.12.2007. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Pēc termiņa pagarināšanas Saeimas atbildīgā komisija beidzot ir saņēmusi priekšlikumus sākumdeklarēšanās likumprojektam, taču visai apšaubāma ir iespēja, ka likumprojektu Saeimai izdosies pieņemt līdz šī gada beigām, turklāt vēl valdības maiņas apstākļos. Tas faktiski nozīmē, ka sākumdeklarēšanās ir atlikta vēl par gadu un arī 2009.gadā tā, visticamāk, netiks ieviesta.

Zīmīgi, ka pirms gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs raidījumā „Kas notiek Latvijā?” sacīja, ka arī deklarēšanās variants, kas nav vislabākais, „būtu labāk nekā nekas”. Viņš jau tobrīd prognozēja, ka deklarēšana nesāksies 2008.gadā – lai prasītu atskaitīties par 2007.gadu, cilvēkiem līdz 2006.gada beigām būtu jāuzliek par pienākumu saglabāt attaisnojošos dokumentus, kas nebija izdarīts.

3.decembrī bija noteikts pagarinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” otrajam lasījumam. Atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai visi jaunie priekšlikumi tika iesniegti tikai pēdējā dienā, turklāt dienas beigās. Deputāta Kārļa Leiškalna, kurš ir arī minētās komisijas priekšsēdētājs un Tautas partijas biedrs, iesniegtie priekšlikumi attiecas uz virkni pantu, kuru precizēšanas nepieciešamību savā atzinumā prasīja Saeimas Juridiskais birojs.

Viena no svarīgākajām izmaiņām, par ko arī iepriekš bijušas diskusijas, attiecas uz deklarācijas iesniedzējiem. Ja pirmā lasījuma redakcija paredz, ka deklarācijas iesniedz fiziskās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, ja tās atbilst vismaz vienam no uzskaitītajiem kritērijiem, tad jaunais priekšlikums paredz, ka tas būs jādara visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā. Tas nozīmē, ka deklarācijas iesniedzēju lokā tiks iekļauti arī ārzemēs dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi.

Cita likumprojektā iekļautā prasība, par ko bijuši dažādi viedokļi, ir saistīta ar skaidras naudas uzkrājumiem. Iepriekšējā redakcija paredzēja, ka skaidras naudas uzkrājumi, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, tiek atzīti par esošiem tikai tad, ja līdz 31.decembrim persona tos ir ieskaitījusi savā kontā, savukārt pēc šīs darbības veikšanas persona savus naudas uzkrājumus var pārvaldīt brīvi. Tagadējais priekšlikums nosaka, ka uzkrājumi kontā nav jāieskaita gadījumā, ja skaidrās naudas esamība ir deklarēta likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē un ir pierādīta ar attiecīgo darījumu apliecinošiem dokumentiem. Skaidrāk arī noteikts, kad cilvēks savus uzkrājumus atkal var pārvaldīt brīvi – tikai pēc 31.decembra.

Likumprojekta 5.pantu vēlas papildināt ar piekto daļu, kas nosaka, ka „mantiskā stāvokļa deklarācijā iesniegtās ziņas izmantojamas kā atskaites punkts fizisko personu ienākumu un izdevumu atbilstības kontrolē nākotnē”. Ir izmainīts arī formulējums 9.pantā, pret ko iebilda Juridiskais birojs. Iepriekš tas paredzēja – ja persona nevar pierādīt mantas un finanšu līdzekļu izcelsmes legalitāti, tiek prezumēts, ka tie ir iegūti no prettiesiskiem ienākumu avotiem, nesamaksājot nodokļus. Jaunajā variantā savukārt vairs netiek prezumēts, ka līdzekļi iegūti prettiesiski, vien tas, ka nav samaksāti nodokļi.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu valdība pieņēma jau šī gada 20.martā un nodeva to Saeimai. Tā paredzētais spēkā stāšanās laiks bija 2008.gada 1.janvāris. Taču jūnijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, konstatējusi, ka likumam ir daudz iebildumu, atlika tā tālāku apspriešanu līdz septembrim, kad Finanšu ministrija (FM) būs būtiski precizējusi projektu. 11.oktobrī savukārt komisija lūdza Saeimu pagarināt likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu vēl līdz 3.decembrim, lai novērstu vairākas juridiskās neprecizitātes. Kā presē izteicās K.Leiškalns, tas bija jādara tādēļ, ka FM priekšlikumus par labojumiem bija iesniegusi jau pēc termiņa beigām. Taču Saeimas Juridiskā biroja atzinums, kurā ierosināts likumprojekta saturu precizēt, komisijai tika iesniegts jau jūnijā.

Šais apstākļos ir vērts izvērtēt pie varas esošo cilvēku atbildību. 2005.gada 15.jūnija raidījumā „Kas notiek Latvijā?” finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (arī Tautas partijas biedrs) apstiprināja, ka viņš ir par vispārējo deklarēšanu, un tā esot gan Tautas partijas, gan viņa personiskā nostāja. „Tas ir apsolīts, sākot darbu šai valdībai, un to mēs arī izdarīsim,” teica O.Spurdziņš, kā reālu deklarēšanās ieviešanas gadu nosaucot 2007. Savukārt tagad priekšlikumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts tāpēc, ka pati FM, kurai bijis gana laika ar likumprojektu strādāt, tos iesniegusi pēc iepriekšējā termiņa beigām.

Sākumdeklarācijas bija iekļautas arī 5.decembrī demisionējušās valdības deklarācijā. Valdības deklarācijas rīcības plānā kā izpildes un atskatīšanās termiņš noteikts šī gada 30.decembris. Šajā datumā uz paveikto atskatīties vairs gluži vienkārši nebūs kam, bet aprakstīto notikumu attīstība vedina jautāt, vai taisnība nav bijusi tiem, kuri teica – koalīcija sākumdeklarēšanos nemaz nevēlas ieviest.


Video: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs par atkāpēm no principiem un deklarēšanās uzsākšanas termiņiem (fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 15.11.2006.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: