Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.10.2019.
 

Vai latviešu došanās ārvalstu peļņā mazinājusies?

Ekonomika, bizness video_f

04.12.2007. Lāsma Rozenfelde, Līga Krapāne  A A A Komentāri: 2
To, ka Latvijas iedzīvotāji mazāk brauc strādāt uz ārzemēm, apgalvo zemkopības ministrs, neoficiāli to sakot arī vēstnieki un diasporas organizāciju pārstāvji, taču atrast kādus datus, kas to apstiprinātu konkrētā dinamikā, neizdodas.

Viens no tematiem, par ko 28.novembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” savas pozīcijas pauda visu Saeimā ievēlēto partiju līderi un premjera amata kandidāti, bija darbaspēks un ar to saistītā migrācija. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) vēstīja, ka esot zināmi iepriecinoši skaitļi saistībā ar migrāciju uz Īriju – tā neesot vairs tik strauja kā iepriekš, migrācija praktiski esot apstājusies, turklāt notiekot arī lēns atgriezeniskais process. Kad „Kas notiek Latvijā?” redakcija ministram vēlāk vaicāja, kāda informācija ļāvusi izdarīt šādus apgalvojumus, M.Roze paskaidroja, ka atsevišķas tūrisma firmas liecinot par viena virziena aviobiļešu (Rīga – Dublina) iegādes samazināšanos, kā arī minēja faktu, ka zemnieku saimniecībā „Ezerkauliņi” atgriežas tās iepriekšējie darbinieki, kas kādu laiku strādājuši ārzemēs.

Aviokompānijas „Aer Lingus” mārketinga menedžeris Māris Petrēvics norāda, ka izmaiņas attiecībā uz vienvirziena biļešu iegādi tomēr nav vērojamas. Turklāt, viņaprāt, arī šādu izmaiņu esamība nebūtu nekāds rādītājs, jo cilvēki bieži izvēloties lidot turp ar vienas kompānijas lidmašīnu, atpakaļ – ar citu. „Mēs nekādas tendences neredzējām,” tādu pašu atbildi sniedz „Air Baltic” korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags pēc uzņēmuma statistikas aplūkošanas. Viņš izmantojis datus kopš 2007.gada sākuma. J.Vanags stāsta, ka aptuveni 55% gadījumu cilvēki iegādājas divvirzienu biļetes, ap 45% gadījumu savukārt iegādājas vienvirziena biļetes. Arī viņš uzsver, ka klienti izvēlas turp un atpakaļ doties ar dažādām aviosabiedrībām, jo pārsvarā neesot lojāli aviosabiedrībām, bet izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā, piemēram, cenu, ērtību, galamērķa lidostu.

„Mums tādi daži darbinieki ir,” par darbinieku atgriešanos zemnieku saimniecībā „Ezerkauliņi” saka SIA „Latvijā audzētu dārzeņu loģistika” personāla daļas vadītāja Dace Mačuļska. „Ezerkauliņos” gan strādājot vairāk nekā 100 cilvēku, tāpēc daži darbinieki procentuāli nav liela strādājošo daļa. Kopš vasaras beigām, rudens sākuma tādu darbinieku, kas atgriežas no darba ārzemēs, esot nedaudz vairāk, taču D.Mačuļska skaidro, ka uzņēmumam darbinieku mainība nav tik milzīga, lai viņi varētu just šādu tendenci.

Izrādās, ka apstiprināt emigrācijas apstāšanos un cilvēku atgriešanās tendenci nevar arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, kas izstrādājis informatīvo ziņojumu par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Tas, cik Latvijas iedzīvotāju izbrauc strādāt uz ārvalstīm, šobrīd valstī vispār netiek uzskaitīts.

Ziņojuma izstrādātāji, atsaucoties uz Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumu, uzskata, ka Latviju darba meklējumos ES atstājuši ap 60 000 cilvēku un, pamatojoties uz neoficiāliem datiem un pētījumiem, izbraukušo skaitlis var svārstīties 30% ietvaros. Pieejami gan visai atšķirīgi dati. Piemēram, sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute norāda, ka pēc Latvijas vēstniecības Īrijā datiem tur šogad strādā 11 105 latvieši, kas konstatēts Īrijas tautas skaitīšanā. Tautas skaitīšanas rādītāji tiekot uzskatīti par precīzākajiem, lai gan Z.Lielķikute stāsta, ka tas esot zemākais jebkad minētais latviešu viesstrādnieku skaits Īrijā – dažādos avotos tikuši minēti no 15 līdz pat 50 tūkstošiem latviešu. Tāpat, piemēram, 2005.gada beigās pēc pētījumu centra SKDS aptaujas rezultātiem tika konstatēts, ka aptuvenais ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu skaits ir 109 000. Z.Lielķikute secina, ka katrs, kurš vāc datus, nokļūst pie diezgan atšķirīgas informācijas.

„Mēs neuzskaitām, cik aizbrauc, līdz ar to arī par tendencēm grūti runāt,” atzīst Z.Lielķikute, taču piebilst, ka no vēstniekiem un diasporas organizācijām neoficiāli skanot, ka ārzemēs iebraucošo Latvijas iedzīvotāju ir mazāk. Pierādīt to ar datiem gan atkal nevar. Minētajā informatīvajā ziņojumā kā pirmais ieteicamais pasākums minēts izceļojušo un atbraukušo iedzīvotāju skaita monitoringa sistēmas izveidošana. Taču valdība šodien ziņojuma izskatīšanu atlika, turklāt arī tajā paredzētais rezultāts līdz nākamā gada februārim vēl ir tikai priekšlikumu izstrādāšana. Tāpēc jāsecina, ka arī tuvākajā laikā par iedzīvotāju izceļošanu un atgriešanos precīzas informācijas nebūs un valsts centīsies atgriezt Latvijā cilvēkus, par kuriem īsti neko nezina.


Video: Visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvju viedokļi par nepieciešamajiem risinājumiem attiecībā uz darbaspēku, uz ārzemēm strādāt aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanu un trešo valstu darbaspēka imigrācijas atvieglošanu (fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 28.11.2007.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: