Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 

Izglītības nozarē smagas reformas nav gaidāmas

Izglītība

17.11.2007. Andris Saulītis  A A A Komentāri: 2
Ministru prezidents Aigars Kalvītis 24. oktobra raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, atsaucoties uz Pasaules Bankas (PB) veikto pētījumu, vairākkārt brīdināja par smagām reformām, kas sagaidāmas izglītības nozarē.
Pasaules Bankas pētnieki secinājuši, ka izglītības sistēmas izdevumus iespējams izlietot ievērojami efektīvāk un tas dotu pietiekamu efektu. Eksperti uzskata, ka finansējums jāpiesaista skolēnam, nevis pedagogam kā tas notiek šobrīd, vienlaicīgi palielinot arī pašvaldību lomu izglītības procesa organizēšanā. Pozitīvi par reformu nepieciešamību izteicies gan Valsts prezidents, gan koalīcijas pārstāvji, gan Saeimas opozīcijā esošais “Jaunais Laiks”. Savukārt IZM informatīvajā ziņojumā, kas nonācis „Kas notiek Latvijā?” redakcijas rīcībā, ir virkne faktu, kas liecina, ka šis resors nevar ieteikt konkrētus risinājumus vai pat noraida atsevišķas ziņojuma tēzes.


Ko darīt ar mazajām skolām?

Būtiskākais, kas secināms no PB ziņojuma, ir nepieciešamība optimizēt skolu tīklu. Līdz šim jautājums būtībā atlikts, jo ik pēc laika tiek grozīti Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka minimālo skolēnu skaitu klasēs, kas ir galvenais instruments IZM šīs politikas plānošanā. Pēdējo reizi tas izdarīts šā gada 24. jūlijā, to skaidrojot tieši ar to, ka „iepriekšējo gadu demogrāfiskā situācija valstī ir bijusi negatīva un skolēnu skaits skolās ir samazinājies”, liecina IZM iesniegtais paskaidrojuma raksts valdībai. Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi šobrīd nosaka, ka minimālais bērnu skaits nedrīkst būt mazāks par astoņiem bērniem apdzīvotās vietās, bet rajonu pilsētās un pilsētās ar lauku teritoriju tas nedrīkst būt mazāks par 12 skolēniem.

PB misijas ziņojumā ieteikts, ka būtu jālikvidē „visi centralizētie ierobežojumi attiecībā uz klases lielumu, mācību slodzi un personāla koeficientu”, lēmumu par skolu slēgšanu pārnesot no IZM uz pašvaldībām. A. Kalvītis 24. oktobra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” izteicās, ka IZM „šobrīd pēc administratīvi teritoriālās kartes pieņemšanas apmēram ir skaidrs jaunais sadalījums, un šeit būs jāveic ļoti smagas reformas gan izglītības sistēmas administrēšanas jomā, gan arī pašu skolu optimizācijas jautājumā”. Tomēr ministrijas izstrādātajā ziņojumā redzams, ka tā nepiekrīt būtiskai skolu un klašu apvienošanai un to slēgšanai. Ministrija norādījusi, ka tā īstermiņā var prasīt būtiskus valsts budžeta līdzekļu ieguldījumus. Tas saistīts gan ar skolu ēku pielāgošanu lielākam skolēnu skaitam, ceļu infrastruktūru sakārtošanu un jaunu skolu autobusu iegādi. Ministrija gan atzīst, ka esošo skolu rekonstrukcija un jaunu celtniecība, izstrādājot tipveida infrastruktūras projektu, veicinātu valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Smagā reforma un skolu slēgšana, ja tāda tiks veikta, pamatā skars Latvijas Austrumu rajonus, liecina dokumentā esošā informācija. Pagājušā mācību gadā pastāvēja 13 skolas, kurās skolēnu skaits nepārsniedza 30 skolēnu, no tām sešas atradās topošajos Ludzas, Dagdas un Krāslavas novados. Ja skolu tīklu optimizāciju izvērš plašāku un slēdz skolas, kurās nav vairāk par 50 skolēniem, to skaits palielinās vēl par 38 skolām, lielākoties Latvijas Ziemeļaustrumu teritorijās.


Skolu slēgšanu vēlas uzdot reģionālajai ministrijai

IZM skaidri nenosaka, kuras no minētajām skolām likvidējamas, vien norādījusi, ka katrs gadījums jāizskata individuāli, ņemot vērā gan iedzīvotāju blīvumu, infrastruktūru, kā arī, vai skolas neveic sabiedrības sociālā centra funkcijas. Tāpat reizēm minētā skola var būt vienīgā, kas topošajā novadā piedāvā apgūt izglītību mazākumtautības valodā, tāpēc tā slēgšana nebūtu pieļaujama. Kā risinājumu ministrija piedāvājusi pielietot koeficientus finansējumam par vienu izglītojamo, ņemot vērā specifiskos apstākļus, kas neļauj veikt skolu tīkla optimizāciju konkrētajā teritorijā. Kā septembra sākumā norādījusi izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža laikrakstam Latvijas Avīze, tad „varētu būt runa par summu diferenciāciju laukos un pilsētās - lauku pamatskolai piešķir vienu summu, bet pilsētas pamatskolai - citu. Pašreiz ir tā - tā kā pilsētu skolas ir lielākas, tām piešķirtā summa par vienu bērnu ir mazāka nekā lauku skolā”. Arīdzan PB secinājumos pieļautas atkāpes no identiska finansējuma apjoma katram skolēnam. Tiesa, pēc citiem kritērijiem – ziņojumā ieteikts „koriģēt subsīdijas, lai atspoguļotu faktisko uzņemto audzēkņu skaitu, pamatojoties uz katra mācību gada sākumā noteiktā audzēkņu skaita rezultātiem”.

Smagāko lēmumu – skolu likvidēšanu IZM vēlas uzkraut Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai (RAPLM). Tai jāizstrādā optimizētā skolu tīkla modelis novadu griezumā, pēc kura IZM veiks aprēķinus un iesniegts priekšlikumus, kā ieekonomētos līdzekļus novirzīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai. Tātad – būtībā vēl joprojām ministrija turpinās pārvaldīt līdzekļus, bet atbildību par skolu slēgšanu novels uz RAPLM pleciem, savukārt, misijas ieteiktā sistēmas maiņa, kura iesaka vairāk lēmumu pieņemšanā iesaistīt pašvaldības un centralizēto ierobežojumu atcelšana attiecībā pret kritērijiem, kad skolas ir likvidējamas, paliek ārpus IZM turpmākās rīcības redzējuma.

Jāsecina, ka PB secinājumiem IZM pretojas. Tās norādītie turpmākie risinājumi ir atlikti līdz reģionālās reformas pabeigšanai, kā arī palikuši daudzi neatbildēti jautājumi par priekšlikumu praktisko ieviešanu. Tiesa, atsevišķiem PB ieteikumiem, piemēram, augstākās izglītības finansēšanas izmaiņām un bērnu ar fiziskās attīstības traucējumiem integrāciju skolās, ministrija piekrīt, tomēr, kāda būs A. Kalvīša iezīmētā „smagā reforma”, vēl joprojām nav skaidrs.


Nav atbildes, kā mainīt finansējumu

PB secinājumam, ka šobrīd finansējums vērsts uz pedagogiem, piekrīt gan premjers, gan IZM. Minētais secinājums izriet no misijas ieteikumiem, ka „finansējums ir jānovirza no ieguldījumu (skolotāji) finansēšanas uz rezultātu finansēšanu (skolēni), kas radītu fiskālo efektu, ņemot vērā, ka turpmākajos gados turpinās samazināties skolas vecuma iedzīvotāju skaits”.

IZM, reaģējot uz ieteikumiem par finansējuma ieguldījuma maiņu, informatīvajā ziņojumā iesaka pārskatīt pastāvošo kārtību, kad pedagogu algas tiek maksātas kā mērķdotācijas pašvaldībām. Ministrija vēlētos novirzīt pašvaldībām nodokļu ieņēmumus, kas būtu līdzvērtīgi mērķdotācijas apjomam. Tomēr ministrija nav norādījusi, kādas tieši nodokļu sistēmas izmaiņas tā vēlētos un pēc kādiem kritērijiem tās veikt. Turklāt tas neatbild uz jautājumu, vai finansējums būs piesaistīts pedagogam vai skolniekam. IZM vien norādījusi, ka tas iespējams, ja „izstrādāti un aprobēti finansējuma uz vienu izglītojamo noteikšanas kritēriji” un atzīmē, ka to var realizēt ne ātrāk kā pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.

Domstarpības starp IZM un PB pastāv arī par izglītībai atvēlēto finansējuma īpatsvaru attiecībā pret valsts kopējiem izdevumiem, kas ir daudz augstāks nekā citās attīstītajās valstīs, jo ministrija uzskata, ka salīdzinājums nav precīzs.

Visa iepriekšminētā IZM argumentācija un viedoklis par izglītības nozares tuvāko nākotni rada divējādus secinājumus: vai nu šī ministrija apzināti vēlas izvairīties no atbildīgu lēmumu pieņemšanas jautājumos par Latvijas skolām un šo jautājumu līdzīgi futbola bumbai pārspēlē citam resoram, vai nu ministrijas vadībai nav stingras politiskas stājas un atbildības sajūtas par jomu, par kuru tā uzņēmusies augstākā līmeņa atbildību.

Resursi internetā:

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.735 "Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs""



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: