Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 14.12.2019.
 

„Vienkārši un ātri”

Inflācija video_f doc

14.11.2007. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
Inflācijas apkarošanas plānā noteiktie kreditēšanas ierobežojumi ir attiecināti tikai uz lielajiem kredītiem, kā rezultātā patēriņa kredīti tiek daudz reklamēti un brīvi izsniegti. Šo kredītu devēji lepojas ar daudzkārtīgu kredītportfeļa pieaugumu, un arī kopējais patēriņa kredītu apjoms turpina augt straujāk nekā kredīti mājokļa iegādei. Nebanku sektorā nevar pienācīgi uzraudzīt arī lielos kredītus, jo tam nav piešķirts vajadzīgais finansējums. Ir pamats jautāt, vai rekordaugstās inflācijas apstākļos nevajadzētu ne tikai strādāt pie jauniem ekonomikas stabilizēšanas pasākumiem, bet arī izvērtēt iepriekšējo izpildes atbilstību mērķim.

Kam bija jānotiek un kas notiek?

„Lai ierobežotu nesaprātīgu kreditēšanos, inflācijas samazināšanas darba grupa valdībai ierosinās konkrētus pasākumus - izvirzīt prasību komercbankām un līzinga pakalpojumu sniedzējiem klienta maksātspēju noteikt, tikai balstoties uz tā legālajiem ienākumiem; kredītiem obligātu pirmo iemaksu noteikt ne mazāku kā 10-15% no kredīta lieluma un citus pasākumus. Šie soļi var būt mazāk populāri, taču gribu uzsvērt – tie ir pašu iedzīvotāju labā, pārmērīga kreditēšanās kāre var novest pie personiskā bankrota,” – tādu viedokli martā, dienu pēc inflācijas apkarošanas plāna pieņemšanas valdībā, pauda finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Vēlāk tika pieņemti kreditēšanu ierobežojoši grozījumi normatīvajos aktos, un pēdējā laikā publiski tiek izteikta apmierinātība ar kreditēšanas pieauguma tempu samazināšanos.

Pieauguma tempi tiešām samazinās, taču mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms tomēr turpina augt, un tikai šī gada deviņos mēnešos vien mājokļa iegādei paredzēto kredītu apjoms pieaudzis par 32%. Savukārt attiecībā uz patēriņa kredītiem pieauguma tempu mazināšanās nav vērojama – tikai kopš marta, kad patēriņa kreditēšanās piedzīvoja būtisku kritumu, tās apjomi ir auguši par veseliem 28%. AS „Baltijas Izaugsmes Grupa” (BIG), kas sniedz patēriņa kredītus, ziņo, ka tās kredītportfeļa apjoms gada laikā pieaudzis 3,9 reizes, sasniedzot 33,5 miljonus latu gada trešā ceturkšņa beigās. Savukārt cita kreditētāja, AS „GE Money”, kredītportfelis jūnija beigās bija 120,3 miljoni latu – 2,3 reizes lielāks nekā gadu iepriekš. Arī pašlaik iedzīvotājiem tiek reklamēti ātri un vienkārši iegūstami kredīti, turklāt apstākļos, kad valsts sludina taupības režīmu un inflācija ir sasniegusi jau 13,2%.

Iemesls ir saistīts ar to, ka kreditēšanas ierobežojumiem – izsniegt kredītus, balsoties tikai uz legālajiem ienākumiem, noteikt obligātu pirmo iemaksu – tika noteikts slieksnis. Uz kredītiem, kas ir mazāki par 100 minimālajām mēnešalgām jeb šobrīd 12 000 latu, šie ierobežojumi neattiecas. Jau sākotnēji skanēja aicinājumi slieksni noteikt zemāku, ņemot vērā šo kredītu ietekmi uz patēriņu, un arī O.Spurdziņš ir pieļāvis, ka tas varētu tikt darīts. Bet šobrīd izmaiņas nav veiktas, un nākamgad līdz ar minimālās algas palielināšanos bez legālu ienākumu pierādīšanas varēs saņemt pat 16 000 latu. Ir pamats vaicāt, kā tas palīdz cīnīties ar O.Spurdziņa minēto pārmērīgo kreditēšanās kāri, kas „var novest pie personiskā bankrota”.

 

Ko piedāvā un ko prasa kredītu izsniedzēji?

Saistībā ar kreditēšanas ierobežošanu daudz ir piesaukts atbildīgums – gan no kredītu devēju puses, gan ņēmēju puses. Taču praksē, aplūkojot dažādu kreditētāju piedāvājumus, rodas šaubas par šī principa lomas pieaugumu. Pieminētais BIG kredītu līdz 150 latiem piedāvā iegūt stundas laikā, izmantojot internetu, savukārt pie kredīta, kas lielāks par 5000 latiem, ir prasīts nekustamā īpašuma nodrošinājums, toties īpaši norādīts, ka „pat nav nepieciešams pierādīt ienākumus”. Arī „GE Money” piedāvā vienas stundas laikā piešķirt līdz 500 latiem. SIA „Inserviss Group” piedāvā iedzīvotājiem ātro naudas kredītu, kur norādīts, ka, saņemot pozitīvu atbildi par kredīta piešķiršanu, jāņem līdzi pase un jādodas uz kredītu daļu. Lai gan šim kredītam nav norādīti apmēra ierobežojumi, patērētājam nav sniegta informācija par to, ka kredīta virs 12 000 latu gadījumā līdzi būtu jāņem ne tikai pase, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņa par patērētāja ienākumiem, kā to prasa likums.

Viegli pieejamie kredīti liek bažīties, vai cilvēki to ņemšanu pietiekami rūpīgi izvērtē. Piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs saistībā ar šādu kredītu izsniedzēju ir ieteicis iedzīvotājiem uzmanīties, jo aizdevumi tiek izsniegti uz ļoti skarbiem noteikumiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pārbauda kreditēšanas līgumus ar patērētājiem, lai pārbaudītu, vai tie ir korekti un nesatur netaisnīgus līguma noteikumus, un centra mājaslapā iespējams iepazīties ar lēmumiem, kuros dažādiem kreditētājiem uzdots līgumu projektus grozīt, jo tie tādi nav. Bet arī korekti līgumi var būt finansiāli neizdevīgi. Piemēram, lielākā banka Latvijā AS „Hansabanka” norāda, ka patēriņa kredīta procentu likme klientiem, kuru alga tiek ieskaitīta citur, ir 22%, bet kreditētāja „GE Money” materiālos gada procentu likme pirmajam kredītam ir no 45% līdz 73%. Diez vai iespēja kredītu saņemt stundas laikā veicina to, ka nosacījumi tiek ļoti rūpīgi izvērtēti un pieņemtais lēmums ir atbildīgs.

 

Vai kredītu izsniegšana tiek kontrolēta?

Attiecībā uz to kredītu daļu, kas pārsniedz 12 000 latu slieksni, aktuāls ir jautājums par to, kā nodrošināt likuma normu ievērošanu, kas nosaka ierobežojumus kredītu izsniegšanai. Kā informē VID, līdz 13.novembrim kopā bija izsniegtas 41 178 izziņas par kredītņēmēju ieņēmumiem. Pats VID līdz 10.novembrim, veicot 110 tematisko pārbaudi, pārkāpumus patērētāju kreditēšanā (līguma slēgšana, nesaņemot izziņu) konstatējis četros gadījumos, par ko piemērots naudas sods 1500 latu apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kurai jāuzrauga banku sektors, nevienu par normu neievērošanu vēl nav sodījusi, taču FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis stāsta, ka notiek administratīvais process ar dažām bankām, kas izsniegušas kredītus bez VID izziņas. Taču kredīta izsniedzējam ir ne tikai jāsaņem VID izziņa, pēc tās ir arī jāizvērtē patērētāja spēja atmaksāt kredītu, un izvērtēšanas kārtība normatīvajos aktos nav noteikta, tāpēc teorētiski lielu kredītu var izsniegt arī personai ar zemiem ienākumiem. FKTK vēstulē bankām iesaka aizņēmēju uzskatīt par spējīgu pildīt līguma saistības, ja pēc visu zināmo ikmēneša maksājumu (kredītu pamatsummas un procentu maksājumi, alimenti u.tml.) atskaitīšanas no aizņēmēja un pārējo ģimenes locekļu neto ienākumu kopsummas uz katru ģimenes locekli pāri paliek vismaz iztikas minimums. J.Placis gan skaidro, ka bankas var uzskatīt citādi. Līdz šim tā nav bijis, taču domstarpību gadījumā to, vai kredītņēmēja maksātspēja patiešām ir izvērtēta, ņemot vērā tikai legālos ienākumus, nāktos izlemt tiesai.

Arī PTAC, kurš līdz ar likuma grozījumiem kļuva par nebanku sektora kontrolētāju, atzīst, ka nav noteikts, kā jāizvērtē kredītņēmēja maksātspēja. Taču šobrīd tam nav lielas nozīmes, jo PTAC vispār nepārbauda, vai VID izziņas ir saņemtas un izvērtētas. 7.marta raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, spriežot par iespējām kontrolēt nebanku sektoru, FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps atzina, ka to var izdarīt, bet viss esot atkarīgs no tā, cik daudz resursu šim mērķim valsts grib atvēlēt. PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa skaidro, ka papildus funkcijas centram tika uzliktas gada vidū, bet papildus finansējums netika piešķirts, līdz ar to PTAC jaunām pārbaudēm nav resursu. Turklāt arī 2008.gada budžetā pieprasītais finansējums papildus funkcijām neesot piešķirts.

 

Video: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps par atšķirīgu kreditētāju kontrolēšanu, karstgalvjiem un iespējām ierobežot piedāvājumu (fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 07.03.2007.)

 

Latvijas Bankas dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem

Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumi par nevienlīdzīgiem un netaisnīgiem līguma noteikumiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pirmā vēstule bankām

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas otrā vēstule bankām



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: