Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 

Cik ātri var atlaist Saeimu?

Iekšpolitika

06.11.2007. Andris Saulītis, Jānis Domburs  A A A Komentāri: 16
Šobrīd sabiedrībā aktuālo saukli – atlaist Saeimu – realitātē var īstenot divos veidos. Vienkāršākais ir tad, ja to ierosina Valsts prezidents. Daudz sarežģītāks ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) šobrīd iesāktais ceļš to panākt ar grozījumu veikšanu Latvijas Republikas Satversmē. Abu scenāriju īstenošana līdz jaunas Saeimas darba uzsākšanai prasa laiku no vairākiem mēnešiem līdz pat gadam.

Prezidenta ierosinājums – trīs līdz pieci mēneši
Sasaukt jaunu Saeimu ārkārtas vēlēšanu rezultātā ātrāk iespējams tad, ja to iniciē Valsts prezidents saskaņā ar Satversmes 48.pantu. Par šādu soli atbilstoši likumam „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” viņam jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura par šo jautājumu ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu. Ja tajā prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas sarīkojamas ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Savukārt jaunievēlētās Saeimas pirmā sēde notiek ne vēlāk kā mēneša laikā kopš ārkārtas vēlēšanām. Tātad, vajadzīgi vismaz trīs mēneši, lai saskaņā ar pašreiz vienīgo likumīgo variantu Saeimā būtu jauns sasaukums. Tomēr, zinot neseno pieredzi ar termiņiem tautas nobalsošanā par drošības iestāžu likumiem un ņemot vērā Saeimas vēlēšanu likumā noteikto, ka šādu ārkārtas vēlēšanu gadījumā kandidātu saraksti iesniedzami ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām,  kā arī pieņemot objektīvi nepieciešamos termiņus balsu skaitīšanai, var prognozēt, ka tiktu izmantots maksimālais termiņš - pieci mēneši.

"Jebkuras Saeimas atlaišana būtu politiska nestabilitāte uz ilgu, ilgu laiku," pirms nepilna mēneša vienā no intervijām teicis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Visnotaļ relatīvs apgalvojums – atkarībā no vērtējuma, kas ir ilgs laiks.

Satversmes grozījumi – gads un divi referendumi
Otrs, daudz sarežģītāks ceļš, ir LBAS piedāvātie grozījumi konstitūcijā. Tie paredz, ka ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju (kas šobrīd ir gandrīz 145 tūkstoši) ir tiesīgi iesniegt Valsts prezidentam lēmumprojektu par Saeimas atlaišanu, kuru Prezidentam jānodod Saeimai. Ja tā nenobalso par atlaišanu, rīkojama tautas nobalsošana.

Šķietami vienkāršie grozījumi, kuri paredz ieviest vēl vienu veidu, kā atlaist Saeimu, šādu rezultātu dzīvē gan tik ātri nesola. Ja arī vistuvākajā laikā tiks savākti atlikušie paraksti šīs iniciatīvas atbalstam, desmit tūkstošu vēlētāju paraksti būs pamats nākamajai, jau CVK organizētai parakstu vākšanai 30 dienu laikā. Ja šajā laikā tiek savākti minētā desmitā daļa vēlētāju parakstu, tad Satversmes grozījumu projekts iesniedzams Valsts prezidentam, kurš projektu nodod Saeimai. Tai projekts jāizskata esošās sesijas laikā – tātad, paredzams, vairāku mēnešu laikā. Ilgāks izskatīšanas termiņš varētu tikt pamatots ar to, ka, grozot Saeimas atlaišanas kārtību, nepieciešams izstrādāt grozījumus citos normatīvajos aktos, kas saistīti ar parakstu vākšanu un tautas nobalsošanu. Ja likumprojekts netiek pieņemts iesniegtajā redakcijā, rīkojams referendums jau iepriekš aprakstītajā kārtībā – ne ātrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā pēc diviem.

Ja referendumā tiks saņemts atbalsts grozījumiem, līdz šim brīdim būs pagājuši vairāki mēneši, bet varbūt pat pusgads. Taču tas būs tikai pusceļš līdz Saeimas atlaišanai. Tam nepieciešams otrreiz savākt pirmos desmit tūkstošus parakstu par Saeimas atlaišanas lēmumprojektu, pēc kā CVK atkal turpinātu parakstu vākšanu, lai apliecinātu, vai atlaišanu atbalsta arī desmitā daļa vēlētāju. Ja tas notiktu, bet Saeima šo projektu noraidītu, sekotu otra tautas nobalsošana. Atkal vairāki mēneši vai pat pusgads. Ja tautas nobalsošanā atbalstīta Saeimas atlaišanu, divu mēnešu laikā sarīkojamas jaunas Saeimas vēlēšanas, bet pēc tām mēneša laikā jāsanāk jaunajai Saeimai uz pirmo sēdi. Optimistiski rēķinot, viss šis process varētu notikt ātrāk nekā gada laikā, taču ir daudz iemeslu, kāpēc varētu būt arī ilgāk.


Resursi internetā:

Latvijas Republikas Satversme

Likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

Saeimas vēlēšanu likums

Satversmes grozījumu redakcija, par ko aicina parakstīties LBAS

LBAS iniciēto Satversmes grozījumu pieņemšanas shematisks attēls

Saeimas atlaišanas shematisks attēls, ja LBAS iniciētie Satversmes grozījumi stājas spēkā



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: