Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 14.12.2019.
 

Spēle ar arodbiedrībām

Valsts budžets`2010 video_f doc

23.10.2007. Lāsma Rozenfelde, Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Paātrinātā tempā gatavojot 2008.gada valsts budžeta pieņemšanu Saeimā 1.lasījumā, nav ne izvērtēta visu ministriju efektivitāte, ne izskatīti plānotās būvniecības grafiki, ne sakārtota atalgojuma sistēma valsts pārvaldē. Politiķu vienošanās process ar arodbiedrībām pārvēršas par kaulēšanos par miljoniem, tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jautājumi visiem varas līmeņiem daudzkārt paliek līdz galam neatbildēti, bet ierosinājumi kļūst arvien primitīvāki, līdz pat budžeta ieņēmumu palielināšanai, vienkārši palielinot kopprodukta pieauguma prognozi.
Attiecības starp LBAS un valdību saasinājās pirms gandrīz trim nedēļām, kad 4.oktobrī LBAS pārstāvji atteicās ierasties uz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdi par 2008.gada budžeta projektu, jo ar to vēl nebija iepazīstināti. Taču jau bija tapusi ideja nepildīt darba samaksas pieauguma grafikus skolotājiem, ārstiem, policistiem un citiem, un ar to neapmierinātā LBAS solīja tādā gadījumā organizēt referendumu par Saeimas atlaišanu. 8.oktobrī tikko pabeigto budžetu tūlīt pat apstiprināja valdībā un, tikai iesniedzot Saeimā, ar to iepazīstināja arodbiedrības. Pāris dienu laikā arodbiedrības sagatavoja savus jautājumus valdībai un ierosinājumus budžeta izmaiņām, taču valdības sniegtās atbildes neliecina, ka arodbiedrību ierosinājumi gūst atsaucību. LBAS ārkārtas valdes sēdē 10.oktobrī tika pieņemtas prasības arī Saeimai, ar prasību uzdot valdībai izstrādāt izdevumu samazināšanas plānu, kam par pamatu jākalpo jautājumos valdībai formulētais. Tomēr šajās dienās arī Saeimā notiekošās sarunas ar arodbiedrībām neliecina, ka prasības tiek vērtētas pilnā apjomā un pēc būtības.

Arodbiedrības vēstulē valdībai formulēja 15 jautājumus. Divos desmitos lappušu garajās atbildēs lielākoties ir vispārīgs informācijas apkopojums, nevis argumenti vienam vai citam lēmumam.

Vērtējot iespējamo izdevumu samazinājumu, neapmaksājot sabiedrībā daudzkārt diskutētās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes, atbildēts nekonkrētā pieļāvuma formā, ar atrunu, ka likuma izmaiņu izstrādei un pieņemšanai Saeimā nepieciešams līdz pat gadam ilgs laiks. Nav nekādas informācijas par taupīšanas iespējām. Tiesa gan, arī pašām arodbiedrībām ir pamats uzdot pretjautājumu, vai visas padomes ir vienlīdz bezjēdzīgas, vai tomēr tām kādā formā vai sastāvā ir arī kāda lietderība.

Atbildē uz jautājumu par valsts institūciju darba izvērtēšanu ir minēti institucionālie auditi, kas ministrijām jāveic līdz 15.jūnijam vai līdz 15.novembrim, un tikai pēc tam sekos apkopojums un ziņojums valdībai. Kā piemērs minēti Ekonomikas ministrijas plāni samazināt institūciju skaitu, taču nekas nav teikts par citām ministrijām, kas arī auditus ir pabeigušas, un, kā „Kas notiek Latvijā?” noskaidroja Finanšu ministrijā, nemaz nav zināms, kuras ministrijas to jau ir izdarījušas un kādas izmaiņas veikušas. Pārējās ministrijās acīmredzot 2008.gada budžeta pieprasījumi izstrādāti bez iepriekšējas efektivitātes izvērtēšanas, lai gan uzdevums veikt šos auditus tika dots, lai īstenotu inflācijas apkarošanas plānā noteikto, proti, „gatavojot nākošo valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus, tos samazinot par 1-3%”.

Uz jautājumu par atalgojuma sistēmas sakārtošanu valsts pārvaldē valdības atbildē pēc normatīvo aktu apraksta secināts, ka valsts pārvaldē jau darbojas vienota darba samaksas sistēma attiecībā uz mēnešalgas noteikšanu, atzīstot, bet nekonkretizējot, ka turpina strādāt, „lai samazinātu prēmiju izmaksu un atceltu vadības līgumus”. Savukārt jautājumā, vai ir izanalizēti izdevumi dažādām celtnēm, tiek solīts, ka informācija par plānotajiem būvniecības iepirkumiem tiks apkopota līdz šīs nedēļas beigām un tad ziņojuma veidā iesniegta premjeram. „Kas notiek Latvijā?” jau rakstīja par šī uzdevuma – arī no inflācijas apkarošanas plāna – novēloto izpildi, taču valdība arodbiedrībām neatbild pēc būtības, kas varētu vai kam vajadzētu notikt pēc ziņojuma iesniegšanas.

Jautājumā par „Lattelecom” un LMT valsts daļu privatizāciju tiek solīts, ka tiks nodrošināta dokumentu publiskošana. Valdība formāli arī atbild, ka Valsts kontroles atzinums nav prasīts, taču nepaskaidro, kāpēc, ne arī to, vai veikta kāda cita neatkarīga ekspertīze.

Ja kādam ir šaubas, vai valdību uztrauc iedzīvotāju emigrēšana uz citām valstīm, tad no atbildēm secināms, ka uztrauc gan, un tāpēc nav vēlams ieviest progresīvo ienākuma nodokļa likmi un tādējādi samazināt iedzīvotāju interesi gūt augstus ienākumus. Tāpat tiek noraidīta iespēja aplikt ar papildus nodokli lielos pirkumus, piemēram, virs 10 tūkstošiem latu. Bet, runājot par uzņēmējdarbību, valdība nav sniegusi tiešu atbildi uz jautājumu par to, cik ilgā laikā tā spēj sakārtot Ekonomikas ministrijas darbu. Atbildi rast droši vien ir grūti, ņemot vērā, cik aktīvi premjers A.Kalvītis ir meklējis jaunu ekonomikas ministru kopš iepriekšējā aiziešanas no amata.

Nodokļiem atbildēs atvēlēta salīdzinoši liela daļa, un daudzos aspektos ir tikai loģiski, ka arodbiedrību kreisi tendētie jautājumi nav guvuši pozitīvas atbildes. Tomēr kopumā par nodokļu sistēmu seko klasiska vispārīga atrakstīšanās, pat bez termiņa, ka „premjera izveidotā darba grupa situācijas stabilizācijai tautsaimniecībā izvērtēs priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu sistēmā”.

Pēc šo atbilžu saņemšanas LBAS priekšlikumi papildus līdzekļu iegūšanai algām kļūst prastāki. 19.oktobrī Valsts prezidentam un Saeimas frakcijām iesniegtajās prasībās ierosināts paredzēt papildus 82 miljonus latu algu paaugstināšanai, vajadzīgo summu ierosināts gūt, vienkārši palielinot nākamā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi no 9,5% uz 10%. Ir pamats jautāt, vai šī brīža ekonomiskajā situācijā šāda spēlēšanās ar makroekonomikas prognozēm ir atbildīgs ierosinājums. Tāpat LBAS norādījusi, ka būtu jāveic īpašo uzdevumu ministru sekretariātu un atsevišķu ministriju likvidācija, nenorādot konkrētas iestādes un pamatojumu, kāpēc tieši bez tām varētu iztikt.

10.oktobra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers klāstīja, ka arodbiedrības ir gribējušas jau līdz budžeta nodošanai Saeimā ar to strādāt un „ielikt arī savu potenciālu un savas zināšanas, savus priekšlikumus”, savukārt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš mierināja, ka ir „pietiekoši ilgs laiks, lai mēs šo budžetu patiešām rūpīgi arī Saeimā izvērtētu”. Tobrīd P.Krīgers izteica savas aizdomas, ka runas par arodbiedrību priekšlikumu gaidīšanu droši vien ir „tāda spēle”. Aizvadīto nedēļu sarakste, sarunas, steiga un vēl burtiski budžeta izskatīšanas priekšvakarā nepabeigtā pēdējo dienu stīvēšanās ap algu palielināšanas grafiku kārtējo revidēšanu liecina par spēles elementiem gan no arodbiedrību, gan varas puses. Jautājums tikai, vai šīs spēles rezultāts būs labāks budžets, ja vien tādu no šīs valdības un koalīcijas vispār var sagaidīt.

Video: Arodbiedrību līderis pret finanšu ministru: kā pārskatīs budžetu? (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.10.2007.)


Valdības atbildes uz LBAS jautājumiem

LBAS prasības valsts prezidentam un Saeimas frakcijām

LBAS ārkārtas valdes sēdē pieņemtie dokumenti


Resursi internetā:

Likumprojekts „Par valsts budžetu 2008.gadam”


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Valsts budžets  

     Kas notiek ar valsts budžeta projektu 2008.gadam?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: