Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 
Šovakar raidījuma „Kas notiek Latvijā?” temats debatēm LTV studijā tiešraidē ir valsts budžeta projekts nākamajam gadam, arodbiedrību protesti pret algu pieauguma samazinājumu vairākās nozarēs, iespējamā citu valsts izdevumu efektivizēšana vai ieņēmumu palielināšana, kā arī ilgtermiņa valsts finanšu un ekonomikas stabilizācijas plāni kontekstā ar augsto inflācijas līmeni.
EV  edgars.volskis@inbox.lv  10:43  |  12.10.2007.

Labdien, Vakardienas raidījumā vairākkārt tika piesaukts Slovēnijas veiksmīgais piemērs tās ekonomiskajā attīstībā, kā arī makroekonomisko un valsts administratīvo reformu kontekstā. Bija skumīgi noskatīties uz dažu raidījuma dalībnieku nievājošo attieksmi pret raidījumā izskanējoušiem attiecīgajiem komentāriem. Esmu nodzīvojis Slovēnijā 4 gadus, strādājot starptautiskā auditorfirmā un varu apgalvot tikai vienu, ka Latvijai vēl tālu sniegties līdz Slovēnijas ekonomiskajiem sasniegumiem un sociālo labklājību. Tā ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur ir saglabājies attīstīts sociālisms tā klasiskajā izpausmē, proti, gan policisti, gan ārsti, gan skolotāji saņem un ir saņēmuši pienācīgas algas. Pensionāri saņem pienācīgas pensijas (vidējā pensija ap 300 LVL un virkne sabiedrisko atvieglojumu). Pat "santehniķis" pie Jums atnāks labi kopts un apģērbies, nemeklēs "haltūras" un brīvdienās ar savu ģimeni un savu auto aizbrauks uz Horvātijas pludmali. Slovēnija ier viena no retajām, kur vēl ir saglabāta bezmaksas augstākā izglītība un bezmaksas medicīnas pakalpojumi (sociālā "nodokļa" maksātājiem) pie valsts koncesijā esošajiem ārstiem Valstī jau no 1991. gada pēc Slovēnijas neatkarības atgūšanas ir izskausta nabadzība. Inflācija ir normālā ES līmenī (2.8%) arī pēc pievienošanās eiro zonai. Kā tad tas panākts. Šī gadsimta sākumā tika veikta nopietna valsts administratīvās pārvaldes aparāta reforma, samazinot ierēdņu skaitu un nodrošinot pienācīgu atalgojumu "atlikušajiem" ierēdņiem. Slovēnijā netika izpostīta rūpniecība pēc neatkarības iegūšanas, privatizācija joprojām tiek virzīta uz to, lai valsts un pašvaldību uzņēmumi privatizācijas rezultātā nonāk slovēņu uzņēmēju rokās. Proti, nacionālā kapitāla stingra aizsardzība. Augsti ienākuma nodokļi, taču virkne nodokļu atvieglojumu sociāli neaizsargātajam iedzīvotāju slānim. Proti, progresīva IIN un SAI politika. Obligāta deklarēšanās visiem iedzīvotājiem. Tiek veicināta iedzīovotāju un uzņēmēju interese deklarēt ienākumus, tādējādi saņemot virkni atvieglojumus un nodokļu atmaksas gada beigās. Pazemināta PVN likme pārtikas precēm un ēdināšanas pakalpojumiem. Tūrsims un tranzīts ir veicināts ar valsts infrastruktūras augstu attīstību. Ātrgaitas šosejas (maksas) caur visu valsti, savienojot, Austriju, Itāliju, Ungāriju un Horvātiju. Tā šo sarakstu varētu turpināt, taču noslēdzot vēlējos teikt, - tiem kungiem un kundzēm, kam Slovēnijas piemērs "uzdzen smīnu", lai aizbrauc tur un izdara secinājumus par to, uz ko un kā Latvijai būtu vērts tiekties ekonomiskās attīstības un sociālās labklājības kontekstā.  

Santis    18:39  |  22.10.2007.

Kamēr pašvaldīās strādās tās laika zoba grauztās, vecās sakrāsotās un iedomīgās kundzītes kuras nav mainījušās un atsēdējušas tur visus režīmus un juku laikus, kamēr katra pašvaldība un valsts nekļūs kā biznesa paraugs ar savu lietderību un racionālo rīcību nekādas algas, prēmijas un citi labumi nespēs stimulēt vairāk strādāt, domāt un celt katram savu labklājību. 

vasjad    10:46  |  04.07.2008.

Iespējams ekonomēt 2 milj. latu, nerīkojot prettiesisko referendumu! Referendumu par grozījumiem pensiju likumā nedrīkst pasludināt. Pārskatiet reklāmas, intervijas to cilvēku, kuri aģitēja par referendumu – tur visi priekšlikumi, kā sasniegt min.pensijas skar valsts budžetu! Pie tā tos piedāvāja tie, kuriem nav absolūta vairākuma Saeimā, lai kaut ko izdarīt un labākai nodokļu iekasēšanai, no kuriem piedāvā paaugstināt pensijas! Viņu priekšlikumi nav izpildāmi un tāpēc! Un t.p. aģitācijas motivācijā bijuši nekorekti un apzināti vai ne maldināja vēlētājus!!! Ja gribēja ko mainīt tieši šāda veidā – grozot daļu no valsts budžeta pensijām, tad vajadzēja vispirms rīkot referendumu par to, ka referendumos iespējams balsot un par valsts budžeta jautājumiem, tikai pēc tā veikt referendumu par pensijām – otru! Citādi sanāk, ka ar šo referendumu, kurš būs prettiesisks, iznicinās LR Satversmi! Nav skaidrs un kāpēc tikta ļauts rādīt reklāmas, kuras grauj Satversmi? Kur ir SABs? (Tas pats notika ar referendumu Īrijā – tur rādīja reklāmas, kuros teikuši visādās blēņas par jaunas konstitūcijas kaitīgumu, bet neviens no krāpniekiem netika sodīts par nepareizo ziņu sniegšanu – it kā visi mēli būtu patiesi!) Ko ņemt no drošībniekiem, par kuriem var kļūt jebkurš, kas prot viltot savus dokumentus! Protams, ka vēlēšanas komisija vēlēsies sev šos 2 miljonus dabūt un sadalīt prēmijās un algās, kaut ar Satversmes iznicināšanu!!! 

vasjad    11:44  |  04.07.2008.

Kā samazināt valsts budžetu? 1/No Kosovas izvest mūsu karavīrus – Kosova ir neatkarīga, tur nevajadzīgi tagad citu valstu militāristi! 2/ LR nav lielvalsts. Spiegošana nav vajadzīga. Vajag greznas vēstniecības slēgt, nopirkt, vai īrēt to vieta dzīvokļus vai nelielus ofisus taisīt. Palestīnā nav LR vēstniecības – un Izraēlā nevajag . Ja palestīniešu pases neatzīst pie mums, tad un izraēliešu neatzīst. Ekonomija būs! Līdz laikam kad tie kļūs par normālām valstīm, ne šādām , kā tagad. 3.Ja students slikti mācās – viņu atskaitē no māc iestādes. Bet Afganistānā un Irākā slikti karo mūsu karavīri – tie nevar kopā ar citiem ievest kartību – t.p. vajag tos izvest no šim valstīm – nevajadzīgie tēriņi samazināsies! ĀM, NVS kuras tērē daudz naudas un neko nedara lai samazinātu budžetu – likvidēt, kā nevajadzīgas institūcijas. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Valsts budžets  

     Kas notiek ar valsts budžeta projektu 2008.gadam?

         Dalibnieki         


Autors: