Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 27.05.2019.
 

Latgalē NĪN celt, bet Jūrmalā mazināt – ceļš uz taisnīgumu?

Nekustamā īpašuma nodoklis video_f

21.04.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis 20.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” kritizēja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reģionālo netaisnīgumu. Viņš uzsvēra, ka bāzes vērtība zemei Latvijā atšķiras 1750 reizes un, kamēr jūrmalnieki par 1500 kvadrātmetriem zemes pārsvarā maksā simtus un pat tūkstošus latu, viņa vietniekam par diviem hektāriem zemes Tārgales pagastā gadā jāmaksā deviņi santīmi. Vai atbildīgo personu piedāvātā NĪN reforma būtu risinājums reģionālo atšķirību mazināšanai?
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga skaidroja, ka risinājums būtu vienota NĪN likme zemei un ēkai. „Dārgajās” pašvaldībās, tai skaitā Jūrmalā un Mārupē, kur tieši nodoklis par zemi veido lielāko maksājuma daļu, šādas izmaiņas slogu pazeminātu, taču, lai saglabātu kopējo ieņēmumu apjomu no NĪN, citās pašvaldībās tas būtu jāpaaugstina, palielinot maksājumu par ēkām. Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis raidījumā apstiprināja, ka slogs tādā veidā tiktu pārnests. E.Baklāne-Ansberga skaidroja, ka modelējums parādījis – teritorijās ar zemākām kadastrālajām vērtībām izmaiņas nozīmētu to, ka gadā par ēku ar zemi 16 latu vietā būtu jāmaksā 40 lati, kas ir samaksājumi, savukārt Jūrmalā kopējais maksājums varētu samazināties par 20%-30%, un tad NĪN maksājums būtu taisnīgs.

Viena NĪN likme zemei un ēkām novērstu to netaisnību, kāda šobrīd pastāv starp dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem. Taču piedāvātais risinājums nemazinātu tās reģionālās atšķirības, ko rada augstākas un zemākas kadastrālās vērtības. M.Bičevskis skaidroja, ka iecere ir noteikt likmes koridoru, kura ietvarā par konkrētajām likmēm lemj pašvaldība, taču viņš arī atklāja, ka būtu viena „etalona likme”, pēc kuras rēķinātu pašvaldību finanšu izlīdzināšanu – nosakot šo likmi tādu, lai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā nodrošinātu „apmēram to pašu līmeni” kā šobrīd. Tas liek secināt, ka pašvaldībās ar augstām kadastrālajām vērtībām būtu ierobežotas iespējas noteikt zemas NĪN likmes koridora ietvaros, jo vajadzētu iegūt finanšu izlīdzināšanas fondā ieskaitāmo naudu. G.Truksnis debatēs piedāvāja kadastrālo vērtību ietekmi uz NĪN daudzkārt samazināt, taču amatpersonu atbalsts šai idejai neizskanēja.

Jāatceras, ka šobrīd taisnīgumu grauj arī 25% nodokļa pieauguma ierobežojums, kas, kā pareizi norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, sāka darboties uz atšķirīgos laikos noteiktām kadastrālajām vērtībām. Ja politiķi nolems NĪN reformu realizēt tikai 2013.gadā un ierobežojumu attiecināt arī uz 2012.gadu, netaisnīgā situācija starp dažādām pašvaldībām saglabāsies.

Video: Gatis Truksnis, Elita Baklāne-Ansberga, Pēteris Leiškalns un Mārtiņš Bičevskis par nekustamā īpašuma nodokļa reģionālo taisnīgumu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 20.04.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: