Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Kadastrālā vērtība – pamatos pareiza vai „pilnīgi ačgārna”?

Nekustamā īpašuma nodoklis video_f

21.04.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
20.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?”, spriežot par iespējamām reformām nekustamā īpašuma nodokļa jomā, gluži loģiski tika vērtēta gan nodokļa likme, gan īpašumu kadastrālās vērtības, no kā tikpat lielā mērā ir atkarīgs maksājuma lielums. Taču dalībnieki pauda gluži atšķirīgus viedokļus – ja pašvaldību un darba devēju pārstāvji runāja par sistēmiskām vērtēšanas problēmām un ēku kadastrālās vērtības nosauca pat par pilnīgi ačgārnām, tad atbildīgie no valsts puses atzina tikai problēmas atsevišķos gadījumos, bet sistēmu turpināja saukt par pareizu.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis apgalvoja, ka „atsevišķos gadījumos” ir problēmas ar datu kvalitāti un ministrija arī atzīst, ka būtu jāstrādā pie tirgus informācijas savākšanas un apkopošanas, jo īpaši par nomas tirgu. Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga izteica versiju, ka „sabiedrība nav gatava maksāt nekustamā īpašuma nodokli” un tāpēc sevi māna, domājot, ka kadastrālā vērtība nav pareiza. Viņa kadastrālās vērtēšanas sistēmu raksturoja kā progresīvu un saskatīja divas problēmas – datu aktualitāti un to, ka nav veikts pietiekams izskaidrošanas darbs.

No nodokļu maksātāju puses gan skats bija ļoti atšķirīgs. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis saredzēja arī sistemātiskas problēmas, tai skaitā trūkumus, ko rada datu nepieejamība par nomas tirgu. Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns kā kopumā atbilstīgas tirgum novērtēja zemes kadastrālās vērtības, tomēr ēku kadastrālās vērtības nosauca par „pilnīgi ačgārnām”. Viņš to argumentēja ar faktu, ka ēku kadastrālā vērtība lielā mērā tiek atvasināta no zemes vērtības, līdz ar to identiskas mājas kadastrālā vērtība dažādās Latvijas vietās var atšķirties 33 reizes. E.Baklānes-Ansbergas pretarguments bija tas, ka tāds ir tirgus. Pēc norādes uz 1750 reižu atšķirību individuālās apbūves zemes kadastrālajās vērtībās un daudz mazāko atšķirību iedzīvotāju vidējos ienākumos E.Baklāne-Ansberga secināja, ka tā saucamo dārgo teritoriju problēma ir tā, ka „esošā kadastrālās vērtēšanas sistēma nav piemērota šai nodokļu politikai”, tomēr viņa palika pie viedokļa, ka kadastrālo vērtību sistēma „pamatos ir pareiza”.

Video: Mārtiņš Lazdovskis, Elita Baklāne-Ansberga, Andris Jaunsleinis un Pēteris Leiškalns par kadastrālās vērtēšanas sistēmu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 20.04.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: