Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.08.2019.
 

Ja pašvaldības brīvprātīgi neapvienosies, bet tiesāsies

Pašvaldību vēlēšanas doc video_f

12.09.2007. Jānis Domburs, Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Vairāku Latvijas pašvaldību vadītāji, kuri iebilda 4.septembrī pieņemtajam valdības lēmumam par jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu jeb novadu karti, gan pirms, gan pēc šī lēmuma pieļāva, ka varētu apstrīdēt valdības lēmumu Satversmes tiesā.

Arī „Kas notiek Latvijā?” 29.augusta debatēs par šo tēmu atšķīrās klātesošo politiķu un pašvaldību vadītāju interpretācijas par Latvijas likumiem un pašvaldību tiesībām. Pretrunas likumos ļauj izteikt dažādas prognozes par iespējamas tiesāšanās perspektīvām.

Kā jau presē minēts, iespēju Satversmes tiesā cīnīties par brīvprātības principa ievērošanu novadu izveidē pieļāvuši Valgundes novada, kā arī Naukšēnu un Bērzaines pagastu vadītāji. „Kas notiek Latvijā?” redakcijas rīcībā ir arī astoņu potenciālā Ludzas novada pašvaldību vēstule premjeram un pašvaldību lietu ministram ar nostāju, „ja netiks ņemti vērā astoņu Ludzas rajona pašvaldību lēmumi par brīvprātīgu apvienošanos vienā novadā bez Ludzas pilsētas, mēs izmantosim iespēju vērsties Satversmes tiesā”.

Tiesiskie argumenti saistās ar vairāku likumu vairākiem pantiem. „Kas notiek Latvijā?” diskusijā Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis citēja likuma „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” 6.pantu. Tajā sacīts, ka rajonu pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī to robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem.

Tikmēr valdības lēmums ir pretējs pašvaldībās pieņemtajiem lēmumiem par apvienošanos vai patstāvības saglabāšanu. Atsevišķos, piemēram, Inčukalna, Sējas un arī iepriekš jau minētā Valgundes novadu gadījumos, pretrunu pastiprina arī tas, ka iepriekš jau valdība reiz ir lēmusi par novada izveidi un tagad tā teritorija tiek mainīta otro reizi.

Sējas novada vēstulē valdībai un partiju Saeimas frakcijām minēta arī atsauce uz likuma „Par pašvaldībām” normām, apgalvojot, ka valdība apzināti piespiež pašvaldības pārkāpt šo likumu un tajā noteiktās „attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses”.

Daži vietējo varu pārstāvji atsaucas arī uz Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu. Tiesa gan, harta nosaka vien konsultēšanos ar vietējo varu, paredzot referenduma palīdzību tikai tur, „kur tas likumīgi atļauts”, kas uz Latviju nebūtu attiecināms.

Tikmēr, no otras puses, Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 pantā arī teikts, ka administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu izstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un apstiprina valdība. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs debatēs „Kas notiek Latvijā?” izteicās, ka, reformas likumības jautājumu vērtējot, jāskata vairāku likumu kopums, šādi „mums ir vismaz četri likumi”. Tiesa gan, četrus likumus A.Štokenbergs nenosauca, savukārt ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa pēc raidījuma rakstiski precizēja viņa interpretāciju:

„Ir vispārīgais likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (1.likums) un speciālais likums – Administratīvi teritoriālās reformas likums (2.likums). Kas attiecas uz administratīvajām teritorijām - tās nosaka 1.likums. Kā veidot novadus - nosaka 2.likums, paredzot visu procedūru – konsultācijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, pašvaldību un Ministru kabineta kompetenci. Abi likumi, protams, jālasa kopā. 1.likuma I daļa ir vispārīgā un to „precizē” 2.likums. Tas iebildums, ka 1.likuma 6.pants nosaka, ka tikai ar pašvaldību lēmumu var mainīt to administratīvās teritorijas, jāskata kontekstā ar 2.likuma 6.1.pantu – tas nosaka procedūru. Iebildums, ka novadus nevar apvienot ar novadiem, pilsētām vai pagastiem – jāskata kontekstā ar 2.likuma 9.1. pantu. Novadu veidošanā tiek ņemts vērā arī likums „Par pašvaldībām” un Eiropas pašvaldību harta, kas nosaka to, kā notiek konsultācijas ar pašvaldībām.”

Kā redzams, par četru likumu skaitu arī no šīs interpretācijas paliek jautājumi, taču ir akcentēta likumu hierarhija – kā galveno nosaucot speciālo likumu. Tomēr šajā situācijā, kad speciālā likuma norma nevis precizē vispārējā likuma normu, bet ir pretrunā ar to, paliek atklāts jautājums par to, ciktāl abus likumus var „lasīt kopā”. Uz šī fona šķiet, ka vismaz no procedūras viedokļa pašvaldību domēm ir pilns pamats Satversmes tiesā apstrīdēt valdības pieņemtā lēmuma atbilstību vismaz vienam no augšminētajiem likumiem. Kas gan vēl nebūt negarantē uzvaru šādā tiesas prāvā un valdības lēmuma atcelšanu.

 

Saites:

Pašvaldību iebildes

Administratīvi teritoriālās reformas likums

Likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”

Eiropas vietējo pašvaldību harta

Likums „Par pašvaldībām”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: