Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.08.2019.
 

Sabiedrības „tiesa” vai sirdsapziņas jautājums?

Valsts attīstība

06.09.2007. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Pēdējo nedēļu aktualitātes ap iespējamām advokāta Andra Grūtupa telefonsarunām ar tiesnešiem un ap Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša iespējamo demisiju vieno to neviennozīmība gan tiesiskajā, gan ētiskajā aspektā. Lai gan nozares – politika un tieslietas – it kā dažādas, šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” debates par šo tēmu, manuprāt, vairoja gan dažādas, gan arī vienotas versijas gan par formu, gan saturu publisku personu ētikas principu vērtēšanā. Gan institūcijās, gan masu medijos.

Atturēšos no spriešanas, kuram būtu vai nebūtu jādemisionē, tas nav šī žanra uzdevums, bet akcentēšu versiju, ka galvenais vienojošais ir publiskas apspriešanas princips. Lai gan, protams, gan attiecībā uz Emsi, gan tiesnešiem var teikt, ka viņu lēmumi ir pašu sirdsapziņas jautājumus, tomēr sabiedrības pārstāvības statuss de jure un sabiedriskā rezonanse de facto ir vairāk nekā pietiekams pamats atbildībai runāt par to. Līdzīgā statusā liekams arī klientu kā sabiedrības daļas intereses pārstāvošā advokātu aroda pārstāvis un ekspremjera padomnieks Andris Grūtups. No šī viedokļa grūti atzīt par pieņemamiem Emša un Grūtupa atteikumus piedalīties publiskās debatēs.

Mediji, kuriem arī pārmet ētikas principu pārkāpšanu, publiskajā apspriešanā nav un nevar būt vienīgie „soģi”, tiem jāatspoguļo gan attiecīgu institūciju vai arodu ietvaros notiekošo vērtēšanu, gan dažādu sabiedrības grupu viedokļus. Emša jautājuma lēnīgā apspriešana Saeimas ētikas komisijā un arī politisko partneru un konkurentu partijās, šķiet, ir tikai viens posms no nu jau ilgāku laiku notiekošās karstā kartupeļa viļāšanas saistībā ar tā saucamajiem stipendiātiem un izmeklēšanas par viņiem prokuratūrā. Iespējams, šis process būtu pamats papildināt gan deputātu ētikas kodeksu, gan likumus ar principiem, kas ļauj precīzāk fiksēt tautas priekšstāvja atbildību par nepatikšanām ar likumsargiem. Bet, jebkurā gadījumā, tas jau veido tradīcijas. Latvijas politiķu (ne)demisionēšanas vēsturē tiesiskās atbildības dominēšana pār morālo atbildību jau daudzkārt pieminēta.

Ētikas vērtēšana tiesu sistēmā, kā izrādījies, ir atpalikusi pat no parlamenta – ja deputātiem vismaz ir gan ētikas kodekss, gan komisija, kas to apspriež, tad tiesnešiem ir kodekss, bet tā ievērošanu neviens, vismaz institucionāli, nevērtē. Uz šī fona uzturu vakar debatēs izteikto versiju, pilnveidojot trešās varas cunftes pašregulāciju, ētikas gadījumu izskatīšanā ietvert arī nejuristu dalību.

Līdzīgi varētu un vajadzētu rīkoties arī masu mediju sfērā, kur arī, jāatzīst, ar pašregulāciju kā bija, tā palicis pašvaki. Iespējams, tieši tāpēc arī dažu kolēģu paviršs darbs saistībā ar „Emša epopeju” un „Grūtupa ķēķa” preparēšanu kombinācijā ar mazpamatotiem kategoriskiem spriedumiem ir bijuši pamats, lai veltītu pārmetumus žurnālistiem. Šīsnedēļas beigās notiekošā konference par masu medijiem demokrātiskā sabiedrībā ir noderīgs forums, lai to apspriestu. Tikai, tāpat kā attiecībā uz politiķiem un juristiem, ir vajadzīga arī pati sabiedrība, dažādu nozaru nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas, inteliģence, un tā joprojām, lai būtu, ar ko to apspriest, un lai būtu, kas arī turpmākā apspriešanā piedalās. Nevis tikai tiesā post factum.

Pilns raidījums: 
http://knl.norge.lv/video/bloks/263/


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: