Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 12.12.2019.
 

Pilsoņi starp vēstures sekām, realitāti un nākotnes vīziju

Pilsonība, naturalizācija

30.03.2011. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 1
Pēc ilggadīgiem paziņojumiem un viedokļu paušanām par pilsonības politiku, šīgada pirmajos mēnešos Saeimā neilgā laikā divas frakcijas un Valsts prezidents iesniedza trīs priekšlikumus par grozījumiem Pilsonības likumā. Šīsnedēļas parlamenta plenārsēdes darba kārtībā ir viens no šiem projektiem pirmajā lasījumā. Kas ar dažādajiem priekšlikumiem allaž tik strīdīgajā likumā notiks turpmāk, šobrīd ir grūti prognozējams. Kam būtu jānotiek – par to debates šīvakara „Kas notiek Latvijā?”.

„Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija bija pirmā grozījumu projekta iesniedzēji janvārī, ierosinot par Latvijas pilsoņiem dot iespēju reģistrēties visiem, kuri bijuši Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā un ir viņu pēcnācēji, atvieglojot pilsonības nosacījumus bērniem, kā arī pieļaut dubultpilsonību kā izņēmumu personām, kas ir ES vai NATO dalībvalstu, kā arī Šveices, Austrālijas vai Brazīlijas pilsoņi.
Sekoja Valsts prezidenta 1.februāra likumdošanas iniciatīva, kurā tika konstatēts, ka iepriekšminētais projekts „neaptver virkni svarīgus, ar dubultpilsonības aizlieguma apmēru saistītus jautājumus, tai skaitā jautājumu par Latvijas pilsoņu bērnu dubultpilsonību, ja viņi dzimuši jebkurā citā valstī un dzimšanas brīdī iegūst šīs citas valsts pilsonību, (..) jautājumu attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kas jebkuras citas valsts pilsonību iegūst laulību rezultātā.” Valdis Zatlers atbalstīja nepieciešamību nodrošināt iespēju saglabāt Latvijas pilsonību dubultpilsonības gadījumā visiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, neatkarīgi no viņu pastāvīgās dzīves vietas, kā arī mainīt Latvijā dzimušo nepilsoņu bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem, līdzšinējo sistēmu ar pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonību ar tiesībām atteikties no pilsonības.
Pēc pāris nedēļām sekoja likuma grozījumi „Vienotības” redakcijā. Virkne punktu šajos grozījumos kopē prezidenta priekšlikumus, tostarp analogi paredzot bezatrunu dubultpilsonību ES, NATO, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalstu pilsoņiem, bet attiecībā uz citām valstīm paredzot nosacījumu par starptautiskiem līgumiem par dubultpilsonības atzīšanu vai atsevišķu Latvijas valdības atļauju. Tomēr ir arī atšķirības, tostarp neiekļaujot projektā punktus par Latvijā dzimušo bērnu reģistrāciju. Tieši šis projekts tiek virzīts šonedēļ izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Kaut arī vairāki pilsonības nosacījumu aspekti jau gadiem publiski tiek minēti kā neatliekami svarīgi, ņemot vērā gan vēsturisko notikumu seku novēršanu, gan migrācijas procesu realitāti, gan pašreizējo un nākotnes demogrāfijas situāciju, tomēr Saeimas Juridiskajā komisijā, šī jautājuma virzībai izveidojot apakškomisiju, jau izskanējušas prognozes, ka likumprojekta otrais lasījums sagaidāms tikai rudenī, kas rada bažas par to, cik ilgi var ievilkties likuma pieņemšana galīgajā lasījumā.
Vienlaikus vērā ņemamas ir arī medijos izskanējušās ziņas, ka parlamentārieši saņēmuši kritiskas vēstules no tautiešiem tajās valstīs, kuras konkrēti likumprojektā nav minētas. Maskavas latviešu kultūras biedrības vadītājs paudis satraukumu par desmitiem tūkstošu Krievijā un NVS dzīvojošu latviešu diskriminēšanu, jautājumi pausti arī vēstulēs no Izraēlas un Venecuēlas.

Pilsonības likuma atkalatvēršana, līdz ar versijām un polemiku par atsevišķiem pantiem un apakšpunktiem saistībā ar konkrētām problēmām, atceroties Pilsonības likuma faktoru neskaitāmās iekšpolitiskās un arī etniskās domstarpībās, izvirza arī jautājumus par Latvijas pilsonības turpmāko politiku kopumā un plašāk. Šī politika tapa pirms gandrīz diviem gadu desmitiem, okupācijas karaspēka klātbūtnē un atšķirīgā valsts situācijā gan iekšēji, gan saistībā ar starptautisko situāciju. Vēlāk sekoja dažas izmaiņas, tomēr kopējais konteksts jau ir krietni mainījies. Līdz ar to jautājums ir arī par to, ciktāl saistībā uz šobrīd topošajiem likuma grozījumiem politiķi, lietpratēji un ieinteresētās grupas definējušas savus par un pret argumentus sava elektorāta, konjunktūras un interešu kontekstā, bet ciktāl arī iespējami plašākā, Latvijas pilsoņu kopuma nākotnes vīzijas kontekstā. Protams, arī nodalot, ciktāl kādi politikas un tiesību vai valsts un tautas mērķi ir sasniedzami ar Pilsonības likuma grozījumiem, bet kādi – ar pavisam citādiem līdzekļiem.

Raidījumā piedalīties aicināti Saeimas lielāko un pilsonības jautājumos aktīvāko frakciju politiķi, Valsts prezidenta kancelejas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji, un arī sabiedrības pārstāvji, uz ko Pilsonības likums attiecas.
Raidījuma sākums plkst. 21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju viedokļiem un jautājumiem – knl@knl.lv



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: