Neapmierinātās nozares pret valdību: kuram ir argumenti?
Finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) 9.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” atklāja, ka valdības budžeta konsolidācijas piedāvājumu par 34 miljoniem latu starptautiskie aizdevēji ir gandrīz akceptējuši un šobrīd akceptam „mēs esam ļoti tuvu”. Aizdevēju piekrišana varētu nozīmēt mazāku koalīcijas vēlmi un gatavību konsolidācijas pasākumos veikt jebkādas izmaiņas, taču dažādu nozaru pārstāvji studijā parādīja, ka izmaiņu nepieciešamībai ir argumenti.
Attiecībā uz augstāko izglītību debatēs bija problēmas noskaidrot, kā tieši radies konsolidācijas sarakstā iekļautais izdevumu samazinājuma skaitlis. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka ietaupījumu radīs, „sakārtojot sistēmas”. Akcijas „Kultūras pastaiga 2” organizētāja Līva Brice, kas pauda viedokli, ka izglītībai un kultūrai „ņemt principiāli nedrīkst”, jo tas ir nacionālas valsts stūrakmens, pārmeta valdībai, ka samazinājums ir ierakstīts, pirms ir izvērtētas mācību programmas. Arī U.Augulis kritizēja to, ka nozares no Finanšu ministrijas (FM) vienkārši saņem ciparu. Bet A.Vilks bumbu atmeta atpakaļ ministru lauciņos, argumentējot – ja no nozarēm nepienāk informācija, tad FM jāpiedāvā savs variants.
Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš kā „diezgan aizvainojošus” uztvēra izteikumus par to, ka lauksaimnieki bijuši pasargāti no budžeta konsolidācijas, un apgalvoja, ka pēdējos divus gadus lauksaimnieku resursi samazinājušies par 20 miljoniem latu katru gadu. A.Vilks savukārt palika pie pozīcijas, ka valdības konsolidācijas pasākumi pret zemniekiem tomēr ir piesardzīgi. Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs savukārt uzskaitīja, cik miljoni ir un vēl tiks noņemti viņa pārstāvētajai nozarei, un secināja, ka „sausais atlikums” ir – vienā gadā likvidējam vienu reģionālo pārvadājumu veidu, nākamajā gadā likvidējam otru, un paliek tikai „Pasažieru vilciens”. Tomēr U.Augulis viņam nepiekrita, savukārt A.Vilks izteica viedokli, ka būtu pavisam cits skats, ja sabiedrība uzzinātu, kādi līgumi ar pārvadātājiem tika slēgti „treknajos” gados.
„Mums ir pilnīga pārliecība, ka šogad no nozares papildus 2,4 miljonus neiekasēs,” apgalvoja Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, teikto pamatojot ar datiem par to, kā akcīzes nodoklis iepriekš celts, vienlaikus samazinoties ieņēmumiem. Taču A.Vilka pretarguments bija tas, ka Latvijā nav jābūt zemākai nodokļa likmei nekā pārējās Baltijas valstīs, ja mums ir vislielākā budžeta konsolidācija. Plānoto ieņēmumu pamatotību apšaubīja arī Ātro kredītu devēju asociācijas pārstāve Gaļina Ševšeļova. Viņa skaidroja, kā pēc Ekonomikas ministrijas „virtuālajiem” cipariem plānots, ka 50 tūkstošus latu par licenci samaksās 170 nebanku kreditētāji, kamēr nozares pārstāvji rēķinājuši, ka to varēs samaksāt līdz 30 uzņēmumiem. Neraugoties uz to, A.Vilks nepiekrita licences maksu samazināt.
Jāsecina – ja valdība izlems pašreizējo konsolidācijas pasākumu sarakstu vairs nepārskatīt, tad tai ir jāspēj sniegt plašāku un skaidrāku pamatojumu attiecībā uz katru pasākumu, atspēkojot nozaru pārstāvju iebildumus.
Video: Andris Vilks, Uldis Augulis, Līva Brice, Juris Lazdiņš, Pēteris Salkazanovs, Edmunds Demiters un Gaļina Ševšeļova par argumentiem, kāpēc valdības izvēlētie budžeta konsolidācijas pasākumi ir vai nav jāmaina. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.03.2011.)
Precizētais 2011.gada valsts budžeta grozījumu konsolidācijas priekšlikumu saraksts