Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 

„Vienotība” un ZZS pēc balsojuma: kurš par ko vainīgs?

Tiesas, tiesībsargs video_f

03.03.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 3
Nozīmīgākas vai mazāk nozīmīgas nesaskaņas starp abiem koalīcijas partneriem līdz šim ir raisījuši dažādi jautājumi, tostarp arī tiesībsarga izvēle. Nedēļas sākumā „Vienotība” pat izplatīja aicinājumu Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) ievērot koalīcijas līguma „burtu un garu” un neriskēt ar valdības stabilitāti, atbalstot opozīcijas partijas virzīto kandidātu. Ceturtdien tomēr izraudzīšanas process Saeimā noslēdzās bez pārsteigumiem, un pagaidām atklāts ir jautājums, vai un kā tas ietekmēs partneru tālāko sadarbību. Bet cik pamatoti ir savstarpējie pārmetumi?
„Vienotības” pārstāve, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene 2.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” apgalvoja, ka centrālais jautājums ir tieši par labākā tiesībsarga atrašanu. Taču, kad viņai norādīja uz ZZS tiesībām balsot par Juri Jansonu, uzskatot viņu par labāko kandidātu, I.Circene pauda viedokli, ka „Vienotības” un ZZS motīvi atšķiras. Viņa uzsvēra, ka koalīcijas partneri, „kuri vēlas panākt labāko rezultātu”, sagaidītu kandidātu iesniegšanas termiņu un tad vērtētu, kurš no visiem ir labākais. ZZS Saeimas deputāte Iveta Grigule savukārt visu kritiku noraidīja un uzsvēra, ka tiek prasīta premjera atvainošanās. Citējot koalīcijas līgumu, I.Grigule argumentēja, kāpēc „Vienotības” pārmetumus uzskata par nepamatotiem, un tāpat viņa izteica neizprati, kāpēc paziņojums izplatīts pirmdien, ja domstarpības parādījās jau pirms divām nedēļām. I.Circene raidījumā neskaidroja, ko „Vienotība” saprot ar koalīcijas līguma „garu” un kāpēc lai tas ZZS būtu saistošs.

Pretēji viedokļi politiķēm bija arī jautājumā par slēgto balsojumu jēgu un lietderīgumu. I.Circene pauda atbalstu atklātu balsojumu ieviešanai, taču noraidošs bija gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs no „Saskaņas centra”, kurš atklātu balsojumu saistīja ar frakcijas vadības neuzticēšanos deputātiem, gan I.Grigule, kura to saistīja ar vāju un iekšēji sadrumstalotu partiju vēlmi kontrolēt savus biedrus. Tiesa gan, ekspertu vērtējums bija gluži citāds. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks atzina, ka atklāti balsojumi „ir vienīgais veids, kā sabiedrība var kontrolēt, kas notiek Saeimā”, bet Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits skaidroja, ka slēgtā balsojuma jēga ir ļaut deputātiem vadīties pēc savas sirdsapziņas, nevis partijas uzstādījuma.

Video: Ingrīda Circene, Iveta Grigule, Boriss Cilevičs, Nils Muižnieks un Mārtiņš Mits par koalīcijas līguma (ne)ievērošanu un slēgto balsojumu lietderību. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.03.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: