Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Kas ir griba ēnu ekonomikā – izķert shēmas vai ņemt kukuļus?

Valsts budžets`2011 video_f

10.02.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Koalīcijas vienošanās daļu no nepieciešamās papildus 50 miljonu latu budžeta konsolidācijas īstenot uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina ir raisījusi šaubas – gan par to, vai 12,8 miljonu latu papildus ieņēmumu ierakstīšanai piekritīs aizdevēji, gan par to, ciktāl šis skaitlis ir pamatots ar konkrētiem pasākumiem cīņai pret pelēko sektoru. Neviens no dalībniekiem 9.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” neapstrīdēja, ka resursi šajā jomā ir, tomēr izskanēja šaubas par miljonu rēķināšanu un arī par politiķu un iestāžu patieso gribu ar ēnu ekonomiku cīnīties.
Attiecībā uz minētajiem 12,8 miljoniem latu finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) pauda nedaudz pretrunīgus viedokļus – sākotnēji atzina, ka ir „salīdzinoši mazas iespējas”, ka aizdevēji tos ieskaitīs, bet pēc tam, skaidrojot, kāpēc uzskata, ka Latvijas gatavība pierādīt ieņēmumu pamatotību ir uzlabojusies, apgalvoja, ka tas dod cerību, ka „vismaz daļai” no pasākumiem aizdevēji piekritīs. Vairāki citi dalībnieki gan apšaubīja, vai mēs varam izrēķināt, cik miljonus papildus ieņēmumu cīņa ar ēnu ekonomiku šogad dos.

Ļoti būtiska bija „IBS Prudentia” investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa norāde uz jautājumu, vai šai cīņai ir politiskā griba un vai situācija izmeklēšanas un tiesībsargājošos orgānos ir tāda, ka „ir griba izķert šīs shēmas, vērt tās ciet, nevis saņemt kaut kādus kukuļus no tā procesa”. Viņš minēja piemēru ar lieliem mazumtirgotājiem, kam ir dubultā grāmatvedība, un apgalvoja, ka Valsts ieņēmumu dienestam daudzas no šīm shēmām ir acīmredzamas, bet viņi izdara izvēli „kaut kādos gadījumos ķert, kaut kādos gadījumos neķert”. Tāpat Ģ.Rungainis izteica novērojumu, ka, samazinoties „centralizētai zagšanai” valsts pārvaldē, tā ir decentralizējusies un kļuvusi grūtāk izķerama. Tiesa gan, viņš pieļāva, ka šobrīd politiskā griba ir lielāka, nekā bijusi ilgu laiku iepriekš.

Tas, vai darbi to apliecina, gan ir vērtējams jautājums. No vienas puses, pagājušogad ir pieņemts pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, no otras puses, virkne tajā paredzēto termiņu jau šobrīd ir pārkāpti. Viens no iekļautajiem pasākumiem ir sākumdeklarēšanās ieviešana, un Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs un „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks raidījumā izteica cerību, ka jūlijā to beidzot ieviesīs, bet pārliecību nepauda. „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš bija budžeta konsolidācijas darba grupas dalībnieks, stāstīja par plāniem apgrūtināt iespējas nodibināt ar „ofšoriem” saistītus uzņēmumus, savukārt attiecībā uz aizplūdušā kapitāla legalizācijas versijām šobrīd ir tikai idejas, nevis skaidrība par rīcību. A.Vilks norādīja uz to, ka pēdējā laikā ir daudz vairāk ziņu par kontrabandas aizturēšanu, bet cits darba grupas dalībnieks, Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis par būtiskāku uzskatīja citu aspektu – cik no lietām, par kurām ir skaļi paziņojumi, ir novestas līdz tiesai un cik pārkāpēji saņem sodu.

Video: Andris Vilks, Gatis Kokins, Ģirts Rungainis, Jānis Grasis un Mārtiņš Kazāks par cīņu ar ēnu ekonomiku un politisko gribu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.02.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: