Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.09.2019.
 

Starp cirvi, āmuru un labestību: kā veidot valodas politiku?

Valoda, integrācija video_f

27.01.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Skandāls ap „Saskaņas centra” (SC) deputāta Valērija Kravcova valodas zināšanām un viņa turpmāko atrašanos vai neatrašanos Saeimā ir nostādījis plašākas uzmanības centrā arī jautājumu par valodas politiku kopumā. Politiķi un eksperti 26.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” sprieda par to, kas Latvijā īstenotajā politikā ir nepareizi un kādas izmaiņas jāveic, akcentējot ļoti atšķirīgus aspektus.
SC Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs izteica viedokli, ka valstij, tautai un valodai nebūs nekāda labuma, ja valodas jautājumus risinās ar cirvi vai āmuru, un viņš lūdza „drusku vairāk labestības” šajās lietās. Deputāts sacīja, ka mēs maz ko esam izdarījuši, lai radītu valodas vidi, kā piemērus minēdams lauku vidi, PVN literatūrai, žurnālistu sagatavotību un citus aspektus. Viņš izteica neizpratni, ko mēs gribam panākt ar sodu pacelšanu, ja nedodam budžeta finansējumu latviešu valodas kursiem.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne („Vienotība”) gan redzēja pamatu runāt par naudas sodiem un norādīja, ka Igaunijā, ja pārkāpumu ir veikusi juridiska persona, sods var sasniegt pat 2600 eiro. Tiesa gan, viņa vēl neformulēja savu pozīciju par sodu paaugstināšanu, solot par to spriest Saeimas komisijā. Deputāte izteica arī vispārīgāku rosinājumu – visiem latviešiem runāt ar krieviem latviešu valodā. „Par labu Latviju” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns savukārt kontekstā ar valodas politiku runāja par Latvijas vēstures mācīšanu skolās, patriotismu un priekšlikumiem Pilsonības likuma izmaiņām.

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis skaidroja, ka viņu visvairāk uztrauc tas, ka Latvijā darba devēji nesamērīgi un masveidīgi pieprasa krievu valodas prasmi apstākļos, kad 65% no latviešu mācību valodas skolu beidzējiem nav mācījušies krievu valodu, kas izraisa lauku un mazpilsētu darbaspēka emigrāciju. Viņš kā risinājumu rosināja pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas gan iepriekš politisku iemeslu dēļ ticis noraidīts.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš savukārt pievērsa uzmanību faktam, ka publiskajā telpā ir ļoti maz televīzijas kanālu latviešu valodā, un uzsvēra – viena no valsts konstitucionālajām vērtībām ir valsts valoda, un tā „radīsies, ja valsts tur ieguldīs līdzekļus”.

Video: Sergejs Dolgopolovs, Ilma Čepāne, Edgars Zalāns, Antons Kursītis un Gunārs Kusiņš par valodas politiku. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 26.01.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: