Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.10.2018.
 

Deputāta Kravcova izslēgšana – risinājums vai ceļš uz tiesu?

Valoda, integrācija video_f

27.01.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts lēmumprojekts par „Saskaņas centra” (SC) deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva – ar pamatojumu, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. 26.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” no visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem un ekspertiem gan izskanēja atšķirīgi viedokļi, vai V.Kravcovs būtu vai nebūtu pelnījis izslēgšanu no Saeimas, taču vairums dalībnieku pašreizējā lēmumprojekta virzīšanā saredzēja daudz risku.

SC Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs kā argumentu tam, kāpēc V.Kravcovs no Saeimas nav jāizslēdz, minēja faktu, ka vēlētāji, par valodas problēmām zinādami, tomēr atdeva savas balsis par kandidātu. Tāpat S.Dolgopolovs nepiekrita, ka V.Kravcovs nevar veikt profesionālu darbu. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš savukārt sacīja, ka viņam ir grūti iedomāties, kā cilvēks bez valsts valodas zināšanām var „efektīvi un pilnvērtīgi pārstāvēt vēlētājus”. Viņš uzsvēra, ka Saeimas komisijās ir ļoti ātri jāpieņem lēmumi un jāpārzina ne tikai valoda, bet arī profesionālā terminoloģija.

Vairums dalībnieku tomēr pauda viedokli, ka valsts valodas nezināšanas dēļ V.Kravcovs no Saeimas būtu jāizslēdz, bet ne tādā procedūrā, kādu iecerējuši lēmumprojekta parakstītāji, no kuriem lielākā daļa ir apvienības „Visu Latvijai!”-TB/LNNK pārstāvji. „Par labu Latviju” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns apgalvoja, ka apvienība ir kategoriski pret to, ka Saeimā atrodas deputāti, kas nerunā latviski, bet viņš iezīmēja „melnāko scenāriju” – pielietojot nepareizas procedūras, V.Kravcovs var vērsties un uzvarēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kā rezultātā mēs iegūtu „divvalodīgu Saeimu”. E.Zalāns ierosināja atsaukt lēmumprojektu, mēneša vai divu laikā uzlabot izslēgšanas procedūru un pēc tam balsot par V.Kravcovu. Arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš atzina, ka šāds lēmums ir vairāk politisks un emocionāls un tajā nav nekā tiesiska.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne („Vienotība”) turklāt atgādināja kompensāciju, ko Latvijai nācās izmaksāt pēc iepriekšēja ECT sprieduma līdzīgā jautājumā, un Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāts Rihards Eigims izvirzīja jautājumu par to, no kādas kabatas šāda kompensācija tiks maksāta šajā gadījumā. Tomēr Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Lācis („Visu Latvijai!”-TB/LNNK), neraugoties uz citu dalībnieku iebildēm, palika pie versijas, ka tiesiskai procedūrai lēmumprojektu vajag virzīt caur Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kuras pieci locekļi varētu runāt ar V.Kravcovu un sagatavot lēmumu, ka viņš nespēj veikt deputāta pienākumus un tādēļ viņam Saeima jāatstāj.

Video: Sergejs Dolgopolovs, Edgars Zalāns, Aivars Endziņš, Ilma Čepāne, Rihards Eigims, Gunārs Kusiņš un Visvaldis Lācis par to, kāpēc deputāts Valērijs Kravcovs (ne)būtu jāizslēdz no Saeimas sastāva, un riskiem, kurus radītu sagatavotā lēmumprojekta pieņemšana. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 26.01.2011.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: