Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.11.2019.
 

Ģimenes atbalsta politika – vai mēs dzīvojam „bardakā”?

Labklājība, sociālā politika video_f

20.01.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
„Ja mums līdz šim bija ļoti zema dzimstība, tagad mums ir katastrofāli zema dzimstība,” 19.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” konstatēja Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs un „Nākotnes fonda” pārstāvis Ilmārs Mežs. Demogrāfiskā situācija valstij ir nozīmīga problēma, un tās risināšana, bez šaubām, prasa plašākus mērogus nekā spriešanu par astoņus latus lielo ģimenes valsts pabalstu vien. Bet vai pat „jaukam” politikas pamatnostādņu projektam, kuram nav rīcības plāna un nav finansējuma, ir jēga?
Spriežot par iespējamām ģimenes valsts pabalsta izmaiņām, daudzkārt uzsvērts, ka ne jau šī pabalsta esamība vai neesamība noteiks ģimeņu vēlmi laist pasaulē mazuli vai, piemēram, lēmumu par emigrāciju; ietekmējošo faktoru ir daudz un tie ir kompleksi. Tomēr būtiskākās lietas var mēģināt nosaukt gana skaidri. Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks raidījumā skaidroja, ka ģimenēm vajadzīga stabilitāte un ticība, ka ģimenes politika būs „vērsta uz attīstību”, savukārt mammam.lv/tetiem.lv portāla līdzautore Sindija Meluškāne atzina, ka viņai trūkst pozitīvu signālu par to, ka viņa ar saviem bērniem šeit ir „vērtība, nevis apgrūtinājums”. Neviens no viņiem nebija apmierināts ar pašreizējo ģimenes atbalsta politiku.

Ir tapis Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu projekts 2011.–2017.gadam, kas pagaidām vēl ir tikai projekts. „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Viņķele pamatnostādnes raksturoja kā kvalitatīvas un uz iebildēm par finansējumu atbildēja, ka mēs dzīvojam „krīzē, faktiski kara apstākļos”. Viņa gan vēlāk aicināja nemānīt sevi un atzina, ka mēs dzīvojam bardakā. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks savukārt stāstīja, ka pamatnostādnēs par ģimenēm būtiskajiem aspektiem ir runāts, lai gan viņš atzina, ka līdz 2013.gadam papildus finanšu resursus ģimeņu atbalstam neviens nav gatavs atvēlēt. Par to arī pamatnostādnes saņēma kritiku – ka tās ir ļoti vispārīgas un nav konkrēts rīcības plāns.

I.Mežs pauda viedokli, ka plauktiņā noliktām pamatnostādnēm, kam trīs līdz četrus gadus nebūs finansējuma, zūd jēga. Viņš brīdināja, ka Latvijā tagad vecumstruktūra ir tāda, ka ir pēdējie pieci gadi, kad mums vēl ir daudz astoņdesmitajos gados dzimušu sieviešu, kam vēl varētu būt bērni, bet aiz viņām „sākas milzīga demogrāfiskā bedre”. Demogrāfs bez tam arī kritizēja pamatnostādnēs uzstādīto zemo mērķi dzimstības palielināšanai. I.Alliks gan kritiku noraidīja un aicināja skatīties reāli, ko ar atbalsta mehānismiem var izdarīt.

Video: Ilmārs Mežs, Ilze Viņķele, Ingus Alliks, Sindija Meluškāne un Leonīds Mucenieks par ģimenes atbalsta politiku Latvijā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.01.2011.)

Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu projekts 2011.–2017.gadam


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: