Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka „runa vienīgi var būt par piemaksām pie pensijām”, bez tam tikai par piemaksām pie lielajām pensijām. „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Viņķele, kas ir arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, gan atzina, ka izmaiņas tikai attiecībā uz lielajām pensijām dotu salīdzinoši nelielu ietaupījumu. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks atklāja, ka visas pensiju piemaksas kopā nākamajā gadā izmaksātu 138 miljonus latu, bet skaidroja, kāpēc runāt par visiem 138 miljoniem „nebūtu pareizi”.
I.Viņķele apgalvoja, ka „mēs no šīs diskusijas neizvairīsimies”, un iespējamu piemaksu samazināšanu lielajām pensijām pamatoja gan ar signāliem no pašiem pensionāriem, gan ar pensiju piemaksu „būtību”. I.Alliks skaidroja, ka, ja par lielo pensiju slieksni izvēlētos 200 latus, gada laikā ietaupījums varētu būt 26 miljoni.
Tātad, veicot pietiekami apjomīgu pensiju piemaksu samazinājumu, varētu atļauties ģimenes pabalstus saglabāt pašreizējā apmērā, bet tādā gadījumā politiķiem gaidāma būtiska izšķiršanās par to slieksni, aiz kura pensijas uzskatāmas par „lielām”. Taču A.Barča debatēs tikai pauda gatavību par piemaksu samazinājumu runāt, bet skaidri nepauda, vai koalīcijas partneri to atbalstīs, ja Latvijas Pensionāru federācija vai citi pensionāri pateiks skaļu „nē”. Turpmākie notikumi rādīs, cik liels ietekmējošs faktors ir vai nav I.Meža minētais pensionāru-vēlētāju spiediens.