Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 26.05.2018.
 

Pensiju piemaksas pret atbalstu ģimenēm: ko samazināt?

Labklājība, sociālā politika video_f

20.01.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 8
Plašu sabiedrisku rezonansi izraisījuši Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie dažādie varianti tam, kā samazināt ģimenes valsts pabalsta saņēmēju skaitu, lai šī gada budžetā īstenotu 11,2 miljonu latu ietaupījumu, kas budžetā jau ir ierēķināts. Tomēr koalīcijas politiķes 19.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” atklāja, ka vēl pastāv iespēja minēto ietaupījumu meklēt citās izdevumu pozīcijās. Vai ģimenes valsts pabalsta vietā vajadzētu samazināt piemaksas pie pensijām, pie kāda mazināmo pensiju sliekšņa tas ir reāli iespējams un ko varētu mainīt lielais pensionāru „spiediens” uz politiķiem?
 Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs un  „Nākotnes fonda” pārstāvis Ilmārs Mežs debatēs izteica neizpratni par valsts mērķi – vai tas ir nodzīvot godam pēdējos 100 gadus, kas mums ir atvēlēti, vai tomēr ieguldīt nākotnē un bērnos. Eksperts uzsvēra, ka izdevumi pensijām veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visa sociālā budžeta, un pauda viedokli, ka no 172 latu pensijas vajadzētu noņemt tikai divus vai trīs latus, lai varētu atstāt ģimenes valsts pabalstus. Bet viņš arī skaidroja, kāpēc no pensionāriem ir četrreiz lielāks spiediens uz politiķiem nekā no ģimenēm ar bērniem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka „runa vienīgi var būt par piemaksām pie pensijām”, bez tam tikai par piemaksām pie lielajām pensijām. „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Viņķele, kas ir arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, gan atzina, ka izmaiņas tikai attiecībā uz lielajām pensijām dotu salīdzinoši nelielu ietaupījumu. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks atklāja, ka visas pensiju piemaksas kopā nākamajā gadā izmaksātu 138 miljonus latu, bet skaidroja, kāpēc runāt par visiem 138 miljoniem „nebūtu pareizi”.

I.Viņķele apgalvoja, ka „mēs no šīs diskusijas neizvairīsimies”, un iespējamu piemaksu samazināšanu lielajām pensijām pamatoja gan ar signāliem no pašiem pensionāriem, gan ar pensiju piemaksu „būtību”. I.Alliks skaidroja, ka, ja par lielo pensiju slieksni izvēlētos 200 latus, gada laikā ietaupījums varētu būt 26 miljoni.

Tātad, veicot pietiekami apjomīgu pensiju piemaksu samazinājumu, varētu atļauties ģimenes pabalstus saglabāt pašreizējā apmērā, bet tādā gadījumā politiķiem gaidāma būtiska izšķiršanās par to slieksni, aiz kura pensijas uzskatāmas par „lielām”. Taču A.Barča debatēs tikai pauda gatavību par piemaksu samazinājumu runāt, bet skaidri nepauda, vai koalīcijas partneri to atbalstīs, ja Latvijas Pensionāru federācija vai citi pensionāri pateiks skaļu „nē”. Turpmākie notikumi rādīs, cik liels ietekmējošs faktors ir vai nav I.Meža minētais pensionāru-vēlētāju spiediens.

Video: Ilmārs Mežs, Aija Barča, Ilze Viņķele un Ingus Alliks par iespējamu lielo pensiju piemaksu samazināšanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.01.2011.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: