Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 

Reformas veselībā – ar Bārzdiņu un Zatleru, bet bez plāna?

Veselības aprūpe video_f

12.01.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
„Neko jau nav izdomājis tikai un vienīgi šis ministrs šajā brīdī – gan māsterplāns, kura termiņš beidzās pagājušā gada pēdējā dienā, gan iepriekšējā ministra gatavotais plāns nākamajiem trim gadiem ir tāda secība, kas nemainās, mainoties ministriem” – tā paziņoja veselības ministrs Juris Bārzdiņš intervijā Latvijas Televīzijā 4.janvārī. „Jābūt ilgtermiņa plānošanai, un pat tas slavenais māsterplāns, kas tika sākts, nu, jau jāsaka, desmit gadus atpakaļ, bija jārealizē jau desmit gadus, katru gadu izdarot kādu soli pretī labākai, kvalitatīvākai medicīniskai palīdzībai” – sekoja Valsts prezidenta paziņojums preses brīfingā 5.janvārī.
Abi citāti saistīti ar izmaiņām veselības aprūpes sistēmā, ko valdībā vecgada beigās pieņēma, bet šonedēļ atcēla. Tomēr ne Valda Zatlera, ne J.Bārzdiņa šķietami stratēģiskie izteikumi patiesībā neparāda ne kādu stratēģiju, ne šīs šķietamās stratēģijas pamatojumu.
„Kas notiek Latvijā?” debašu par veselības aprūpes tematiku arhīvs ilgākā periodā uzskatāmi atklāj, ka līdzšinējo reformu plānu interpretācijas un pamatojums mainījušies gan atbilstoši ministru maiņām, gan pēc slimnīcas vadītāja kļūšanas par Valsts prezidentu.

Viena plāna vairs nav, otra vēl nav

Lēmumi par izmaiņām traumpunktu darbībā un neatliekamās medicīniskās palīdzības pārvirzīšanu no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu pērngada beigās valdībā tika pieņemti bez pamatojuma ar kādu ilgtermiņa stratēģisku dokumentu.
Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma jeb māsterplāns savulaik tapa, par dažādu sasniedzamo rādītāju izpildes termiņu uzrādot 2010.gadu. Lai „sasniegtu un ieviestu visus programmā noteiktos mērķus”, tika izstrādāts šīs programmas ieviešanas plāns 2005. līdz 2010.gadam. Ne māsterplāna, ne tā ieviešanas plāna izpildes termiņi nav pagarināti, savukārt Didža Gavara ministrēšanas laikā tapušais Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāna projekts pagājušā gada novembra sākumā tikai pieteikts valsts sekretāru sanāksmē.

Pretrunīgi ir gan abi plāni, gan jaunā ministra virzīto ieceru atbilstība tiem. Māsterplāns paredzēja, ka TOS tiks iekļauta apvienībā ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, pērngada nesenā iecere vairs neparedzēja pašu TOS iekļaušanu apvienībā, tikai neatliekamās palīdzības novirzīšanu.
Arī pamatojums versijai par 9 no 11 lokālo daudzprofilu slimnīcu pārprofilēšanu šāgada otrajā pusgadā ir neskaidrs. Veselības ministrijā (VM) gan skaidro, ka 2009.gada vidū ar valdības pieņemtiem grozījumiem „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā” jau noteikts, ka stacionārajā veselības aprūpē „finansējumu prioritāri novirza” tām iestādēm, kurās arī šobrīd neatliekamo palīdzību noteikti plānots turpināt. Tomēr tik vispārīgs definējums nedod nekādus kritērijus, cik slimnīcas varētu skart izmaiņas un cik liels varētu būt finansējums.

Par traumpunktiem bija runa pagājušā gada jūnijā valdībā izskatītajā ziņojumā „Par situāciju veselības nozarē”, kur viens no turpmākās rīcības soļiem bija ierakstīts – izvērtēt traumpunktu darbību un noteikt to darba laiku un finansējuma apjomu, ņemot vērā gan teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, gan blīvumu, gan traumpunktā veiktās aktivitātes. 24.augusta sēdē valdība uzdeva VM iesniegt priekšlikumus efektīvai sistēmas resursu izmantošanai, tostarp attiecībā uz traumpunktiem. Taču novembrī pieteiktajā plāna projektā par šo jautājumu izvērtējuma nebija, tā vietā tika vēlreiz ierakstīts, ka darba apjoms un laika ilgums tiks izvērtēts, „izskatot iespēju” traumpunktu darba laiku noteikt tikai darba dienu vakaros, naktī un svētku dienās. Projektā kā izpildes termiņš bija ierakstītas 2011.gada beigas, kas nekādi nesaskan ar apgalvojumiem, ka izmaiņas veselības aprūpē notiek pēctecīgi. Un tā nav vienīgā vecgada lēmumu neatbilstība iepriekšējiem plāniem.

Mērķi – kvantitatīvi, ne kvalitatīvi

Arī līdzšinējo māsterplānu aizstāvošajiem apgalvojumiem, ka tā realizācija tuvinātu kvalitatīvākai medicīniskajai palīdzībai, trūkst pamatojuma. Rādītāji, kas izmantoti līdzšinējos plānos, nospiedošā pārsvarā saistās ar aprūpes kvantitāti, ne kvalitāti. Pagājušā gada vasaras ziņojumā uzsvērts slimnīcu un gultu skaits, vidējais ārstēšanas ilgums, pacientu skaita un hospitalizācijas rādītāju izmaiņas. Arī jaunajā projektā pieeja ir tā pati. Jau vecā māsterplāna mērķis bija palielināt vidējo gultu noslodzi līdz 85%, bet faktiski 2009.gadā tā bija tikai 68,8%. Jaunajā projektā nu uzstādīts zemāks mērķis – 80% 2013.gadā. Vai J.Bārzdiņš un V.Zatlers akceptē šādus kritērijus un to maiņas, un vai tie tiek uzskatīti par pietiekamiem, politiķi publikai savos paziņojumos nepaskaidroja.

Iespējams, tiek turpināts runāt par kvantitatīviem rādītājiem, jo citi Latvijā pienācīgā apjomā nemaz nav fiksēti. Atsevišķi „pamatrādītāji”, kas raksturo pieejamību un kvalitāti, ir redzami Veselības ekonomikas centra statistikā, piemēram, saslimstība ar aktīvu tuberkulozi, stacionāros operēti pacienti, kam ir čūlas perforācija, vai ļaundabīgo audzēju atradne profilaktiskajās apskatēs. Tomēr nez vai to var nosaukt par pilnvērtīgu iedzīvotāju medicīniskās aprūpes monitoringu un analīzi par sekām. Piemēram, jaunā plāna projektā bija norādīts, ka sekundārās neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits 2010.gadā ir pieaudzis vidēji par 30%, „kas varētu raksturot gan veselības stāvokļa izmaiņas, gan sociālo apstākļu ietekmi uz iedzīvotāju uzvedību”. Nez vai spriešana šādās varbūtībās būtu uzskatāma par kvalitatīvas politikas sastāvdaļu.

Politiķu runas – vai kāds izceļas ar „lielāko muļķību”?

Atskatoties uz desmitgades laikā „Kas notiek Latvijā?” studijā izteiktajiem atšķirīgajiem uzstādījumiem par slimnīcu tīkla reformēšanu, jāsecina, ka jaunais veselības ministrs lielā mērā turpina priekšteču stilu, operējot ar puspatiesām un vispārīgām frāzēm. Lielākā atšķirība ir īsāku termiņu noteikšana – vairāki līdzšinējie ministri allaž runāja par vairāku gadu periodu. Taču ne ministrs, ne prezidents nav publiski definējuši, ciktāl ir pēctecīgi turpināmi, koriģējami vai konceptuāli maināmi līdzšinējie plāni.

Valsts prezidents ir paguvis cieti pateikt, ka „lielākā muļķība” bija plānot traumpunktu darbību tikai naktīs, bet kopumā iejūtīgi aicinājis uz „tādas sistēmas ieviešanu, kad katrā apdzīvotā vietā iedzīvotāji spēs saņemt palīdzību”. Tiesa gan, pats prezidents savā „iepriekšējā dzīvē” TOS vadītāja statusā bija daudz „cietāks”, pasludinot: „Ja ir gulta – būs slimnieks, nebūs gulta – nebūs slimnieks.”

Vēl pirms nepilniem diviem gadiem prezidents atsaucās uz šobrīd tik bieži kritizēto starptautisko aizdevēju atzinumiem. Pēc tam vēl sekoja prezidenta 2009.gada septembrī sasauktā valdības ārkārtas sēde, kurā viens no jautājumiem bija ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem, taču galarezultātā esam nonākuši līdz kārtējai valdības maiņai un prezidenta pārvēlēšanas gadam ar kārtējiem negaidītajiem lēmumiem, kārtējām nākotnes vēlmēm, bet bez jebkādiem spēkā esošiem veselības aprūpes sistēmas reformu plāniem un stratēģijām.

Video: Āris Auders, Ingrīda Circene, Rinalds Muciņš, Gundars Bērziņš, Ivars Eglītis, Baiba Rozentāle un Valdis Zatlers par veselības aprūpes reformām. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 29.12.2010., 22.09.2004. un 01.04.2009.)

Plāna projekts „Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāns” (Pieteikts valsts sekretāru sanāksmē 04.11.2010.)

Informatīvais ziņojums „Par situāciju veselības nozarē” (Izskatīts valdībā 21.06.2010.)

Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma

Veselības ekonomikas centra statistikas dati par 2009.gadu


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar finansēm un reformām veselības aprūpē?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: