Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 27.06.2019.
 

Attaisnojumi, apvainojumi un plāni: kā novērsīs traucējumus?

Enerģētika video_f

06.01.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Elektroapgādes traucējumi Latvijā vēl ne tuvu nav novērsti – ceturtdienas rītā tie skar 14 tūkstošus „Latvenergo” klientu, un premjera sasauktā Krīžu vadības padome nolēmusi aicināt valdību izsludināt valstī ārkārtas situāciju. Atbildīgās personas trešdienas, 5.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” sprieda par to, kā bojājumu novēršana tiks īstenota tālāk, bet nevarēja īsti saprasties ne par papildus darbaspēka piesaisti, ne par rīcības plānu koku ciršanai ārpus aizsargjoslām, un „Latvenergo” vadītājs arī nepiekrita nosaukt konkrētu mērķi, cik ilgā laikā elektrībai atkal jābūt visiem pieejamai.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs apgalvoja, ka kvalificēts darbaspēks, kas ar motorzāģiem un tehniku var atbrīvot līnijas, „Latgalē ir atliku likām”, savukārt „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs kritiku par papildus darbaspēka neiesaistīšanu noraidīja ar argumentu, ka avārijas seku likvidācijā ir piesaistīti 60 privātie komersanti. M.Švarcs gribēja dzirdēt attaisnojumus tam, ka 22 brigādēm no 25 piedāvātajām nav iedots darbs, bet abiem dalībniekiem par šo tematu bija daudz domstarpību – gan par to, kurai no pusēm ir jāpiedāvā līgums, gan par izcenojumu informāciju, gan par to, tieši kuriem „Latvenergo” koncerna darbiniekiem ir jāpiedāvā brigādes, lai tās skaitītos piedāvātas. Pēc nerezultatīvās retorikas Ā.Žīgurs tomēr uzskaitīja, kas uzņēmumu interesē,– kvalificēti mežizstrādātāji ar instrumentiem, varbūt arī tehniku, attiecīgiem dokumentiem, piemērotu darba apģērbu u.tml. Acīmredzot turpmākās dienas rādīs, vai lūstošo koku radīto seku likvidēšanā pēc publiskajiem paziņojumiem tiks iesaistīti nozīmīgi papildus spēki vai nē.

Vienprātības starp dalībniekiem nebija par to, ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem drīkst darīt ar kokiem, kas atrodas ārpus tīklu aizsargjoslām. M.Švarcs skaidroja, ka tiesiski šos kokus drīkst izcirst, ja ir apdraudējums joslai, bet Ā.Žīgurs norādīja, ka likums atļauj izzāģēt tikai „atsevišķus bīstamus kokus”, kamēr Latgales mežā šodien būtu jātīra visa stiga, 20 metri no līnijas malas. Vai to juridiski drīkst darīt, interpretācijas izskanēja atšķirīgas, bet ekonomikas ministrs Artis Kampars pauda viedokli, ka drīkst.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis skaidroja, ka tas, kādus resursus izmantot, kādus līgumus slēgt ar zemniekiem, no kurienes ņemt tehniku, viss ir „Latvenergo” ziņā. Viņš arī minēja, ar ko valsts turpinās seku novēršanā palīdzēt. Bet konkrēti mērķi tam, kad elektroapgādei jābūt pilnībā atjaunotai, nav uzstādīti – Ā.Žīgurs vien sacīja, ka „tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk”, konkrētības trūkumu pamatojot ar to, ka „tādi ir šobrīd laika apstākļi”.

Video: Monvīds Švarcs, Āris Žīgurs, Artis Kampars un Aldis Lieljuksis par to, ko var darīt un ko nevar, lai efektīvāk novērstu elektrības piegādes traucējumus Latvijā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 05.01.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: