Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.11.2019.
 

Inflācijas metastāzes

Inflācija

16.08.2007. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 1
Inflācija ir šīs vasaras viens no karstākajiem tematiem un tieši tāpēc tas līdz ar ekonomikas attīstības tematiku bija temats arī šis sezonas pirmajām raidījuma „Kas notiek Latvijā?” debatēm trešdien. Uz vispārējā problemātikas fona nāk prātā virsrakstā liktais salīdzinājums medicīnas terminoloģijā, vismaz versijas līmenī. Šķiet, šobrīd inflācijas kontekstā jau jāspriež divos virzienos – gan cenu un patēriņa bremzēšanas aspektā konkrēti, gan plašāk par to, vai ieilgusī augstā inflācija nesāks radīt dziļākas un plašākas problēmas, kas iestāsies tad, kad pati inflācija pat jau būs mazinājusies.

Inflācijas apkarošanas plāna realizācijas sākums saistījās faktiski tikai ar kreditēšanas un nekustamā īpašuma darījumu ierobežošanu. Hiperstraujais kredītu un cenu pieauguma skrējiens it kā pierimst, taču tas var radīt problēmas arī mājokļu attīstībā kopumā, bet nez vai kā stimulēs kreditēšanu uzņēmējdarbībai. Par to, vai nekustamo īpašumu sfērā iestāsies metastāze plašākas krīzes formā, acīmredzot, varēsim spriest tuvākā gada laikā. Tikmēr pagaidām nekredītu naudas resursu plūsmas nekustamo īpašumu tirgū vēl arvien turpinās bez būtiski lielākiem ierobežojumiem. Un tas jau saistās arī ar kopējo politiku valstī attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un ienākumu kontroli, kur īpaši strauju un būtisku lēmumu tikpat kā nav. To trūkums, pat ja neveicina inflāciju, neveicina arī sabalansētu ekonomiku un skaidrus spēles noteikumus tiem, kuri grib šajā ekonomikā darboties.

9,5% augstā mēneša inflācija jūlijā lielā mērā saistīta ar to algu un izmaksu pieauguma vāveres riteni, kuru uz priekšu dzen daudz piesauktās inflācijas gaidas. Te vairs nekustamo īpašumu kreditēšanai nav noteicošās lomas. Kopš inflācijas apkarošanas plāna radīšanas tūlīt jau būs pagājis pusgads, un tas būtu pietiekams laiks, lai pieņemtu lēmumus arī citās jomās.

Pirmais atskaites punkts jau tuvākajos mēnešos būs valsts budžets un tā sabalansēšana, izdevumu pārvērtēšana un ilgāka termiņa plāni. Pagaidām par plāniem šajā jomā, resoru un valdības līmenī kopumā, nav skaidrības. Otrs būtiskais jautājums, gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju ikdienai un izmaksām, ir energoresursu cenas. Visas prognozes liecina, ka tuvākā gada laikā atkal sagaidāms būtisks cenu pieaugums. Pat ja viena gada laikā ko būtiski nevar mainīt, jautājums tomēr paliek, ciktāl tarifu regulācija šobrīd strauju cenu lēcienu varētu piebremzēt un vai Latvijā spējam izveidot ilgtermiņa energonodrošinājuma programmu, kas ļautu prognozēt cenas Latvijā vismaz tiktāl, ciktāl to neietekmē aizrobežu procesi, īpaši, ja varam izvelēties energoresursu avotus. Pagaidām arī šī programma ir tikai projekta līmenī.

Uzņēmējdarbības kontekstā augstais inflācijas līmenis pēdējos gados vairo riskus Latvijas uzņēmumu konkurētspējai. Kas bēdīgās ārējās tirdzniecības bilances kontekstā ir īpaši būtiski. Metastāze varētu būt uzņēmumu likvidācijas vai bankrotu vilnis. Gan no eirofondu, gan citiem resursiem it kā tiek paredzēti daudzi atbalsta mehānismi. Tomēr viens no asākajiem jautājumiem biznesam nu jau gandrīz visās nozarēs ir darbaspēka trūkuma jautājums, par ko acīmredzami valdībai arī pienāktos jau visdrīzākajā laikā spriest.

Varētu uzskaitīt vēl virkni jautājumu, tai skaitā gan vakar LTV studijā pieminētos, gan vēl neizskanējušos, tomēr kopskats no tā nemainās – inflācijas apkarošanas un ekonomikas attīstības savstarpēji saistīti plāni būtu jāturpina veidot, apspriest un realizēt daudzās nozarēs. Ja negribam turpmāk riskēt ar lielākas krīzes novēršanas plāniem.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: