Deficīts, populisms, balsošanas mašīna vai „jauns līmenis”?

Budžeta projekts šonedēļ akceptēts valdībā un iesniegts Saeimā, kur parlamenta spīkere jau pasteigusies apsolīt šī projekta apspriešanā iesaistīt sociālos un sadarbības partnerus, un nevalstiskās organizācijas, „veidojot jaunu sadarbības līmeni parlamenta un pilsoniskās sabiedrības attiecībās”. Līdzšinējās attiecības patiešām ir bijušas ja ne pa celmiem, tad vismaz ne pārāk gludas, ja pārskatām sociālo partneru un Reformu vadības grupas dalību gan šī, gan divu iepriekšējo gadu valsts budžetu tapšanā. Šoreiz uzņēmēji vēl pirmdien, priekšvakarā pirms budžeta iesniegšanas Saeimā, lika priekšā politiķiem savus alternatīvos priekšlikumus. Savukārt arodbiedrības, kas kopā ar darba devējiem valdībai novembrī pieteica savas budžeta alternatīvas, šīsnedēļas jaunākos uzņēmēju priekšlikumus paguvušas nosaukt par amorāliem, bet ceturtdien aicina uz protesta pasākumu Esplanādē.

Jāpatur prātā arī jautājums par budžeta plānu saskaņošanu ar aizdevējiem – pirms nedēļas „Kas notiek Latvijā?” studijā finanšu ministrs atzina par strīdīgiem ap 100 miljoniem vērtus pasākumus, šonedēļ viņa partijas biedrs izteicies par 74 miljoniem. Tas ir vairāk par ceturto daļu no deficīta mazināšanas kopsummas, un kaut mazākā daļa no šīs summas var piespiest radīt būtiskas izmaiņas budžeta projektā.

Šoreiz pat nesagaidot budžeta oficiālo izskatīšanu Saeimā, savas alternatīvas pieteikusi arī opozīcija. „Saskaņas centrs” publiskojusi pārdesmit lappušu garu memorandu ar vēl desmit lappušu skaitliskiem pielikumiem, piedāvājot sociālekonomisku mērķu vārdā palielināt budžeta deficītu. Arī „Par labu Latviju” nākusi klajā ar savām alternatīvām, gan pieturoties pie ierobežota budžeta deficīta versijas, bet ar atšķirīgu redzējumu nodokļu politikā.

Protams, visās alternatīvās var atrast vienu vai citu populisma īpatsvaru, tomēr nebūt nav arī pamata tos norakstīt kopumā un uzreiz. Ja paliks spēkā plāns par budžeta pieņemšanu pirms Ziemassvētkiem, tad līdz tam atlikušas mazāk nekā divas nedēļas. Nav daudz, tomēr tas nav būtiski mazāks laika sprīdis salīdzinot ar to, kurā valdība noslēdza budžeta tapšanu, kas aizsākās ar iepriekš neapskatītajiem lēmumiem brīvdienās uzreiz pēc 18.novembra. Tātad, laiks visdažādākajiem pavērsieniem vēl ir. Jautājums par to, kā tas tiks izmantots. Vai noteicošā būs „Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības vairākuma koalīcijas „balsošanas mašīna” vai arī sabiedrisko organizāciju un grupu, un opozīcijas priekšlikumi tiks vērtēti pēc būtības un argumentēti, augšminētajā „jaunajā sadarbības līmenī”. Ne jau pašmērķīgi, bet tāpēc, ka strīdos starp dažādām taisnībām mēdz dzimt patiesība, vienas valsts un vienas sabiedrības interesēs.

Debatēt aicināti pozīcijas un opozīcijas frakciju politiķi, un priekšlikumu un protestu autori sabiedriskajā sektorā.
Raidījuma sākums plkst. 21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem – knl@knl.lv