NVO pret politiķiem: kā reāli tapa valdības deklarācija?

10.Saeima 3.novembrī apstiprināja otro Valda Dombrovska valdību, vienlaikus paužot atbalstu arī valdības deklarācijai, lai gan tā tika publiskota tikai 1.novembra vakarā, līdz ar to sabiedrībai nebija pienācīgu iespēju vērtēt un ietekmēt deklarācijas saturu. Koalīcijas politiķi gan nedēļu iepriekš, gan Saeimas sēdē apgalvoja, ka nevalstiskais sektors deklarācijas izstrādē ir iesaistīts, bet organizētās sabiedrības pārstāvji 3.novembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) zīmēja citādu ainu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sacīja, ka tikai pēc iepriekšējā KNL „mēs uzzinājām, ka mēs aktīvi piedalāmies deklarācijas izstrādē”. Viņš kritizēja gan iespēju iesaistīties, gan „muļļāšanos” ar deklarācijas izstrādi. Artis Kampars („Vienotība”) pārmetumus nepieņēma un raidīja pretējā virzienā, norādot, ka ir aktīvāki un neaktīvāki nevalstiskie partneri, un aicinot savienību būt „proaktīvākai”. To, ka organizācijas aktivitātei ir nozīmīga loma, apstiprināja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekļa Jāņa Endziņa teiktais, ka pašu „uzprasīšanās” un priekšlikumu iesniegšanas rezultātā lielākā daļa no tiem deklarācijā ir iestrādāti. Sarmīte Ēlerte („Vienotība”) savukārt apgalvoja, ka arī valdības rīcības plāna tapšanas laikā „mēs esam ieinteresēti, atvērti un gaidām” priekšlikumus, kritiku, uzlabojumus un papildinājumus.

Tomēr dalībnieki vērsa uzmanību uz tādām procesa problēmām, ko aktīvāka organizāciju priekšlikumu sūtīšana nebūt nerisinātu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš atklāja, ka asociācija iesniedza priekšlikumus deklarācijai, virkne no kuriem bija ielikta pirmajā deklarācijas variantā, bet galīgajā variantā cipari pazuduši, ar asociāciju nediskutējot. Biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” politikas koordinatore Inta Šimanska uzsvēra, ka nebija diskusiju par to, kāpēc konkrēts punkts ir iekļauts deklarācijā vai izslēgts no tās. Bet sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks Valts Kalniņš kritizēja deklarācijas vispārīgumu un skaidroja, ka organizācija ar priekšlikumiem centusies „spiest” uz to, lai „mietiņi tiktu iedzīti zemē drusku konkrētāk”. Tādējādi nevalstiskā sektora pārmetumi saistās nevis ar to, ka nav iespēju nosūtīt politiķiem e-pastu ar priekšlikumiem, bet ar to, ka nav iespēju diskutēt par tiem pēc būtības, dzirdēt politiķu argumentāciju un ietekmēt deklarācijas saturu pirms apstiprināšanas. Un tā ir kritika abiem koalīcijas partneriem, lai gan Viesturs Silenieks no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) uzsvēra, ka darbu organizēja premjera partija un ZZS tikai pakļāvās uzstādītajai kārtībai.

Video: Pēteris Krīgers, Artis Kampars, Jānis Endziņš, Sarmīte Ēlerte, Jānis Krastiņš, Viesturs Silenieks, Inta Šimanska, Artis Stucka un Valts Kalniņš par to, kā notika valdības deklarācijas izstrāde. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.11.2010.)