Kura politiskā spēka vēlētājam ir kāds portrets?

Sabiedriskās domas pētnieki 29.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?”, neilgi pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, centās analizēt Latvijas vēlētājus – kādas iezīmes manāmas konkrētus politiskos spēkus atbalstošajos iedzīvotājos, kas viņus motivē un nosaka viņu izvēli un kāda loma ir politiskajiem līderiem –, cita starpā arī konstatējot, ka Latvijas vēlētājs ir ļoti pretrunīgs. Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis, „GfK Baltic” direktore Iluta Skrūzkalne un „Data serviss” sociālo procesu pētnieks Māris Brants centās „uzzīmēt” vēlētāju portretus, atklājot, kuriem politiskajiem spēkiem ir jaunākie un kuriem – vecākie vēlētāji, kura vēlētāji meklē harismātisku līderi, kura vēlētāji orientējas uz stabilitāti, kura vēlētāji ir ekonomiski aktīvie cilvēki, kuriem „vajadzīgs izaicinājums”, kura vēlētāji orientējas uz sociāldemokrātiskajām vērtībām un cik liela iedzīvotāju daļa vienmēr meklē valsts aizsardzību un atbalstu.

Vairāki dalībnieki gan atzina, ka primāri vēlētāju izvēli nosaka politiskā spēka līderis vai līderi. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS projektu direktore Ieva Strode ar to, ka pašreizējo jauno partiju līderi nav atpazīstami, arī skaidroja fenomenu, ka vēlētāji ar līdzšinējiem politiķiem ir neapmierināti, bet jaunus neizvēlas, salīdzinot to ar veļas pulveru pirkšanu. Bet Sociologu asociācijas pārstāvis Mareks Niklass uzsvēra, ka Latvijas vēlētājs ir „ļoti pretrunīgs” – vēlas vienlaikus gan lielāku valdības atbalstu, tai skaitā pensiju, izglītības un medicīnas jomā, gan mazāku ierēdņu skaitu un mazākus valdības tēriņus, nesaskatot pretrunu šajās vēlmēs.

Video: Aigars Freimanis, Iluta Skrūzkalne, Māris Brants, Ieva Strode un Mareks Niklass par Latvijas vēlētāju portretiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 29.09.2010.)