Vēlēšanas gaidot: ekonomika un labklājība, nauda un cilvēki
„Kas notiek Latvijā?” šīsnedēļas debatēs turpinās pagājušajā nedēļā aizsākto partiju piedāvājumu, politiķu vārdu un darbu vērtēšanu, bez deputātu kandidātu piedalīšanās - saistībā ar sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm, tādējādi modelējot arī to, kādi papildinājumi partiju plāniem būtu prasāmi līdz vēlēšanām. Šonedēļ, atkal piedaloties nozaru lietpratējiem un personībām, teorētiķiem un praktiķiem, centrālais atskaites punkts būs ekonomiskie un sociālie jautājumi, bet arī - ne tikai tie.
Ekonomiskajam kritumam noslēdzoties, vēl arvien ne tuvu nekas nav beidzies ne valsts budžeta pārveidē, ne krīzes radīto sociālo problēmu risināšanā, ne jautājumos par turpmāko valsts ekonomikas struktūru, kas varētu nodrošināt attīstību, lai atgūtu zaudēto un nenovestu pie nākamā smagā krituma. Ciktāl šo virzienu kopums ir atspoguļots partiju piedāvājumos un ciktāl tajos uzskaitītās lietas ir vai nav savstarpēji savienojamas? Ciktāl plāni ir precīzi un kā panākt, lai solījumi netiktu pārkāpti pēc vēlēšanām?
Ekonomisko, budžeta, nodokļu, labklājības, demogrāfijas un citu jautājumu vērtēšanu partiju programmās viena pēc otras piesaka nu jau vairākas organizācijas un grupas, daļa nozaru organizāciju arī slēdz vienošanās ar partijām saistībā ar savām interesēm. Vairāku šo nepartejisko vērtētāju un lobētāju pārstāvji būs KNL? šīvakara debašu dalībnieki līdz ar teorētiķiem un praktiķiem ekonomikas, biznesa un sociālajās nozarēs, lai veicinātu vēlētāju saturīgu un prasīgu attieksmi pret potenciālajiem priekšstāvjiem par būtiskākajiem jautājumiem.
Kādi ir vai nav valsts budžeta un nodokļu politikas piedāvājumi un kā tie atbilst vai neatbilst vajadzībām izdevumos un perspektīvām ieņēmumos? Ko darīt saistībā ar demogrāfijas un migrācijas tendencēm? Ciktāl politiķiem ir jāpiedāvā un ciktāl viņi piedāvā īstenot valsts tautsaimniecības struktūras izmaiņas? Cik pietiekami ir politiskie piedāvājumi akūti lielā bezdarba mazināšanai, darbavietu radīšanai, lielu un mazu uzņēmumu radīšanai un attīstībai? Kādai un par kādu cenu jābūt valsts dalībai labklājības nodrošināšanā, no bērniem līdz veciem cilvēkiem?
Kam ciktāl ir skaidrs redzējums par būtiskāko nozaru spēles noteikumiem un valsts atbalstu, tostarp Eiropas fondiem pēc vairākiem gadiem? Vai politiskie piedāvājumi pietiekami risina godīgākas konkurences, caurspīdīgāku valsts pasūtījumu un tamlīdzīgus jautājumus? Cik pamatotas ir versijas par attiecību maiņu ar starptautiskajiem aizdevējiem un vai ir alternatīvas?
Raidījumā piedalīsies: Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, projekta „scenāriji.lv” iniciators Roberts Ķīlis, Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, „Ekonomistu apvienības 2010” pārstāvis Juris Cebulis, „Madara Cosmetics” direktore Lotte Tisenkopfa-Iltnere, „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Raidījuma sākums plkst. 21.20, LTV 1.kanālā.