Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.07.2019.
 

Slēptā reklāma un domājošais vēlētājs

Partiju finanses un reklāmas

27.01.2005. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Pēc likumu izmaiņām, kas noteica politiķu izdevumu ierobežošanai priekšvēlēšanu aģitācijā līdz 20 santīmiem uz vienu vēlētāju, ir vairākas prognozes, kā mainīsies priekšvēlēšanu kampaņas un to atspoguļojums masu medijos. Var palielināties kandidātu aktivitātes, aģitējot vēlētājus individuāli, var kļūt biežāki masu pasākumi, var palielināties centieni par katru cenu panākt atspoguļojumu medijos – tā sauktās slēptās reklāmas. Var samazināties izdevumi, par ko „pērk” vēlētāju balsis, bet var arī nemazināties, tikai mainīt formu.

Uzsākoties kārtējai priekšvēlēšanu kampaņai, vakarvakara „Kas notiek Latvijā?” diskusijas mērķis bija prognozēt, ciktāl vienprātīgi gaidāma mediju darbība, kāds būs sabiedrisko un valstisko kontrolētāju darbs. Diemžēl vairākos gadījumos – piemēram, Lolitas Čigānes vadītā „Providus” projekta un viņu izveidotās mediju monitoringa grupas attiecībās ar tādiem medijiem kā LNT vai „Čas” visticamākā prognoze ir palikšana viedokļu „ierakumos” gan par principiem, gan interpretāciju. Tāpat arī, droši vien, varam sagaidīt strīdīgus novērtējumus, piemēram, par dažādām kandidātu intervijām žurnālos. Taču galvenais jautājums ir, vai mediji ir ceļā uz savstarpēji saskaņotu un līdzīgu pieeju vai savstarpēju norobežošanos. Aizvadīto kampaņu pieredze un pašreiz tapušais projekts ar tā kritērijiem un vērtētājiem liek prognozēt negatīvo versiju ar no tā izrietošām sekām par atšķirīgiem principiem un, līdz ar to – atšķirīgiem spēles noteikumiem auditorijai.

Īpaša nozīme spēles noteikumu noteikšanā šoreiz ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Tai tagad ir administratīvo sodu sankcijas, kuras sola arī izmantot. To darot būs jārealizē konkrētu sižetu vai raidījumu likumības novērtējums. Vērtēšana, saskaņā ar NRTP iekšejo nolikumu, ko padomē šodien paredz pieņemt, notiks pēc tā paša „Providus” vadītā projekta kritērijiem, kurus mediju pārstāvji apšauba. Ja NRTP vērtējumi notiks nepietiekami argumentēti, varam sagaidīt tiesāšanos un, atkarībā no tās, vai nu skaidrākus kritērijus vai vēl lielāku neskaidrību. Iespējams, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa varētu būt stimuls precizēt likumus, lai labāk konkreti definētu, kas ir un kas nav atļauts, nevis atstātu plašas interpretācijas iespējas slēptās reklāmas jēdzienam. Citādi var iznākt, ka interpretācijas jau pārsniegs saprātīgo robežu, kur vajadzīgi aizliegumi - piemēram, aizliegums kādas mazpilsētas mēram uzstāties šlāgeraptaujā, kas turpinās jau nezcik ilgi, nešķiet diez ko pārliecinoša... Šāda spēles noteikumu precizēšana šobrīd nešķiet reāla attiecībā uz presi – nu jau kolēģu atbildēs pat neskan versijas par vienotu mediju organizāciju, kas varētu radīt vienotu paškontroles sistēmu – attiecībā gan uz iespējamām blēdībām, gan vienkārši neprofesionālismu, kas var izpausties visnotaļ līdzīgi. Lai gan tas būtu tik ļoti vajadzīgi.

Atsevišķs stāsts ir par politiķiem – vakarvakara diskusijā sociāldemokrātu līdera un Rīgas mēra Gundara Bojāra interpretācijas bija gana plašas – no pašvaldības apmaksāto „Rīgas ziņu” aizstāvēšanas līdz versijai par varas politiķu aiziešanu atvaļinājumā velēšanu kampaņas laikā, lai ierobežotu riskus izmantot savu statusu un tā sauktos administratīvos resursus. Šajā jomā, domājams, ka vēl būs ko pavērot – kaut vai, piemēram, uzskaitot valdības locekļu vizīšu intensitāti uz Latvijas novadiem. Šķiet, būtu naivi te sagaidīt politiķu augstu morāli. Tomēr par valsts vai pašvaldību resursu izmantošanu priekšvēlēšanu pasākumiem, sķiet, vēl būtu nepieciešami gana daudzi papildinājumi likumos. Pašvaldību lietu ministrs nesen par to ierunājās – jāatceras turēt pie vārda.

Visbeidzot, arī jau pēc vēlēšanām sagaidāmas partiju finanšu kontroles attiecībā uz partiju deklarēto un faktiski iztērēto, ko veiks KNAB. Acīmredzot, tikai tad varēs pilnībā spriest, cik daudz un kādi - jauni vai jau zināmi paņēmieni lietoti priekšvēlēšanu kampaņās. Bet jau līdz tam vēlētājam būs jāizdara izvēle. Savulaik, diskusijās par priekšvēlēšanu reklāmu ierobežošanu tika uzsvērts, ka tas vairos saturu un, līdz ar to, – vēlētāju informētību un domāšanu. Vajadzētu pēc šim vēlēšanām pamonitorēt – socioloģiski vai kā citādi – ko domā vēlētājs, un ko viņš gribētu, lai kļūtu vēl domājošāks. Jo tieši viņa interesēs jau tiek radītas visas šīs likumu normas, ierobežojumi un to kontroles, viņa interesēs jāstrādā gan politiķiem, gan medijiem.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Partiju finanses un reklāmas  

     Kas notiek ar politiskajām reklāmām?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: