Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 
Tautas partijas piedāvājumi un ultimāti, premjera un citu koalīcijas politiķu atbildes un alternatīvas, iespējamie valdības politiskās un ekonomiskās rīcības scenāriji no mazākumvaldības līdz jauniem vai papildus valdības deklarācijas saturam – tā ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” raidījuma tematika.
1-20 ; 21-29 ;
Zinta     14:35  |  17.03.2010.

Jautājumi TP. Tagad TP pieprasa nodokļa samazinājumu tūrismam. Tā bija liela LPP/LC un TP kļūda, kad Godmaņa valdīšanas laikā šo nodokli pacēla. Tadag mēdijiem vajag pareizi to pasniegt sabiedrībai, ka šie politiķi grib labot savu pieļauto kļūdu. Tā nav Dombrovska kļūda. A. Šķēles priekšlikumi ir visumā sakarīgi,bet atkal grib , lai slogu iznes uz saviem pleciem darba ņē'mēji (ieobežojot algas līdz 400 ls ) , bet trekno galu atkal pasaudzēs. Kāpēc viņš savus priekšlikumus nedeva kalvītim? * gadus partija ir pie varas un varēja izdarīt tikai tik, kā nogremdēt valsti. ? 

Dealer    16:41  |  17.03.2010.

hehe, mazākuma valdība priekšvēlēšanu šovā - nu pilnīgi nevarīga un lēmums nespējīga pieņemt valdība. TP to ļoti labi apzinās. Tuvāko pusgadu pataisīt Dombrovski par peramo zēnu un pacelt savas akcijas. Jautājums, kur šinī aiziešanā no valdības ir kaut mazumiņš domāšana par Latvijas valsti? Jāatzīst, ne pirmā valdība ko izčakarē TP. Reāli derdzās. 

Jānis  mdm03@inbox.lv  17:34  |  17.03.2010.

Man liekas, ka tas piedāvājums, ko Andris lika priekšā Dombrovskim parakstīt drīzāk bija tāda kā izrādīšanās, nekas vairāk! Apsolīt necelt nodokļus... Sviests! Pie kājas tāds solījums būs Saskaņas Centram, kas visticamāk veidos nākamo valdību! Budžetā būs trūkums, cels nodokļus! Kas attiecas uz ministrijus skaita samazināšanu. Šeit es būtu vēlējies dzirdēt precīzus skaitļus, cik tas iedos budžetā naudu, ņemot vērā atlaisto darbinieku radīto slogu uz sociālo budžetu. Tai pat kontekstā - pakalpojumu sniegšanu uzticēt pārņemt privātajam sektoram - es uz to skatos skeptiski, jo uzskatu, ka visi šādi pasākumi finālā Valstij izmaksā dārgāk, jo tos pašu darbus veic tie paši ierēdņi, tikai nu jau zem privātas izkārtnes un pa augstāku summu! Mūsu Valstī neviens nevēlas lietas organizēt lai ir Valstij izdevīgi! Organizē tā, lai var vairāk iebāzt sev/savējiem kabatā! Vispār, man liekas, ka tam pašam Andrimm reāli nav nekas īpašs un jau nedzirdēts un neaprunāts ko likt priekšā! Jo nav šeit vienas maģiskās zāles un visi to saprot! Un jebkurš Dombrovska vietā fikso izaugsmi & attīstību varētu vien apsolīt, bet ne realizēt! Redzam jau kā veicas Šleseram ar tām darba vietām... Un kopumā ņemot, man liekas ka Valstī ir totāla problēma ar to Valstisko domāšanu, gan valdošajās aprindās, gan skatoties uz parastajiem pilsoņiem. Visi velk deķīti uz savu pusi, un neinetersē nevienu kas notiek ar Valsti! 

valdis    17:37  |  17.03.2010.

Domāju ,ka šis TP lēmums ir pēdējā nagla augstākminētās partijas zārka vākā. 

imants  miab@apollo.lv  17:38  |  17.03.2010.

Par šo situāciju var teikt tikai vienu - TP rīcība ir nelietīga attiecībā uz valsti un tautu. Krīzes situācijā nākt ar ultimātu tikai tāpēc, lai mēģinātu celt savu reitingu, novelt savas kļūdas uz citu pleciem, ir nepieļaujami. No šīs rīcības īstenībā var secināt, ka TP nav reāla ekonomikas attīstības plāna, ir tikai priekšvēlēšanu kampaņai sagatavotas tēzes. 

Lauris  moharass@inbox.lv  17:38  |  17.03.2010.

Tūlīt šogad attīstīt ražošanu, nu...Commmon,, saprotam, ka nekā tūlīt un tagad nebūs, tāpēc es teiktu – labāk būtu, ja pateiktu – Griežam vēl vairāk par to pusmiljardu, un izveidojam patiesu institūciju, kas veido valsts ražošanas uzņēmumus! Kāds uzreiz teiks – bet valsts pati nevar efektīvi vadīt uzņēmumus – jā, bet, lūk, zemāk ir mana vīzija, kur ir iepītas vairākas valstiskas, akadēmiskas un privātas struktūras, kas papildina viena otru neizslēdzot valsts izdevīgumu un visu tās iedzīvotāju izdevīgumu, turklāt šajā procesā iesaistīties ir aicināts ikviens no Jums! Svarīgi ir pateikt ir slikti – ir agonija, kura vilksies ļoti ilgi, ja neko neuzsāksim Ilgtermiņā! Dotā vīzija, noteikti nepretendē uz akadēmisku darbu, un Ikviens var to papildināt, un ieteikt, ko darīt, bet noteikti šī vīzija (jeb veids) paredz valsts ekonomikas atveseļošanos ilgtermiņā. Tagad tikai Mums pašiem ir jāatbild uz jautājumu – Vai mēs gribam palikt agonijā n-tos gadus, vai izciest smagāko agonijas posmu tagad, lai pēc tam atkal varētu celties un skriet – izvēle ir mūsu rokās. Personīgi es, izvēlos otro variantu! No augstākminētā es tagad formulēšu Latvijas valsts attīstības Mērķi – Piecu gadu laikā, attīstīt Valsts ražošanas uzņēmumus, veicot vēl drastiskākus izdevumu samazināšanas pasākumus, kur valsts uz papildus samazināto līdzekļu pamata var sākt realizēt vismaz 2 līdz 5 lielu valsts ražošanas uzņēmumu attīstību. Zemāk ir mana vīzija, kurā ir saskatāmi arī veicamie Uzdevumi. Līdz ar to tiek kristalizētas arī valsts Prioritātes – Zinātne, Darba vietas, Uz zināšanām balstītas produkcijas ražošana, Speciālistu sagatavošana. Tagad apskatīsim piedāvājumu, es Jūs neapgrūtināšu ar ekonomiskajiem aprēķiniem un līknēm, šeit svarīgāk ir saprast manas idejas būtību, visu pārējo var pielikt klāt, ja šī ideja iegūst plašāku atsaucību! Tikai nekritizējiet to ar argumentiem, ka – tas ir grūti – nav iespējams – kas tev ļaus mainīt likumus – kur ekonomiskais ieguvums – Latvijā visi ir „Žuļiki” – tā nevienā valstī nerīkojas – vēl viena lieka struktūra– kur dabūs darbiniekus ...........tādā gadījumā paliekam šajā agonijā, un gaidām to ekonomikas „brīnuma” roku, kas mūs izpestīs. Lai varētu noteikt valsts attīstības modeli, un iespējamo turpmāko attīstību ir skaidri jādefinē, kur mēs esam tagad, un uz ko mēs tiecamies. Protams, katram indivīdam valstī var būt savas prioritātes, tomēr valstiskā līmenī, lai apmierinātu pēc iespējas lielākās daļas iedzīvotāju vajadzības ir nepieciešami naudas līdzekļi, kurus Latvija var iegūt attīstot lielus valsts ražošanas uzņēmumus ražojot galaprodukciju (vai komponentus), kurai ir augsta pievienotā vērtība, un kura ir vērsta uz eksportu nevis iekšējo patēriņu. Šādus uzņēmumus nebūtu jākoncentrē vienuviet Latvijā (piemēram, Rīgā), bet jādiversificē pa visu Latvijas teritoriju, kur katrā atsevišķā reģionā varētu veidoties specializētie centri, kur centrālajai Latvijas valdībai būtu jāattīsta atbilstoša infrastruktūra un dzīvesvietas speciālistiem, kas tiks nodarbināti atbilstošajā ražošanā. Naudu jaunām, valstij piederošām, ražojošām iestādēm valsts var piesaistīt vēl drastiskāk samazinot valsts tēriņus sociālai jomai un birokrātiskajam aparātam ar mērķi valstī ilgtermiņā attīstīt ražošanu, radīt darba vietas, veicināt zinātni, atbalstīt inovācijas, attīstīt infrastruktūru Latvijas reģionos, mazināt sociālo sašķeltību Rīgā un citos Latvijas reģionos kā arī piesaistīt profesionālu menedžmentu valstij piederošajām ražošanas kompānijām. Otra iespēja ir piesaistīt naudas līdzekļus no Eiropas fondu naudas vai aizņemties tikai ar mērķi novirzīt konkrētai ražošanas kompānijas attīstībai. Galvenais, lai veidojot šos Valsts uzņēmumus netrūktu motivācijas strādāt - cilvēkam (cilvēku grupai) idejas, tehnoloģiju autoram;, zinātnieku (profesionāļu) biznesa plāna izstrādes grupai, kas akceptē ražošanas projektu valsts līmenī;, un kompānijas augstākajam menedžmentam produkcijas realizētājiem! Doto problēmu varētu atrisināt sadalot mazāko daļu Valsts radītā ražojošā uzņēmuma tā radīšanas sākumā! Piemēram: 1. Valsts valdība vēlas palielināt ienākumus Valsts budžetā nākotnē, vai arī Mūsu nosauktā „Attīstības un ražošanas ministrija” prezentē izcilu ražošanas projektu. 2. Valsts radīta institūcija – „Attīstības un ražošanas ministrija”, kas ir politiski praktiski neatkarīga, un kuras pārstāvjus no savu locekļu vides ievēl Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) locekļi un visu Latvijas valsts dibināto augstskolu rektori (vai to pārstāvji). Ø 9 locekļi, 6 locekļi no LZA + 1 loceklis no Ekonomikas ministrijas + 1 loceklis no Finanšu ministrijas + 1 loceklis no Satiksmes ministrijas (izvēlas LZA no savu locekļu vidus, pārējos deleģē ministrijas, kuru akadēmiskais grāds nevar būt zemāks par maģistru, un kurus var apstiprināt vai noraidīt 5 LZA locekļi. Dotajai struktūrai vienīgajai ir vienbalsīgas veto tiesības projektam, atzinumu projekta turpmākajai virzībai nosaka vairākums šajā struktūrā pēc biznesa plāna sagatavošanas un iesniegšanas no zemāk minētajiem subjektiem) Ø 15 locekļi no valsts dibinātām universitātes tipa augstskolām (izvirza apstiprināšanai Universitāšu rektori, lai LZA locekļi apstiprina – eksperti, speciālisti) a. Daugavpils universitāte - 2 locekļi b. Latvijas Lauksaimniecības Universitāte – 2 locekļi c. Latvijas universitāte – 3 locekļi d. Liepājas universitāte – 2 locekļi e. Rīgas Stradiņa Universitāte – 3 locekļi f. Rīgas Tehniskā universitāte – 3 locekļi Ø 11 locekļi no valsts ne universitātes tipa un privātām augstskolām. (kurus izvēlas LZA locekļi balstoties uz šo augstskolu akadēmiskajiem sasniegumiem, tie ir – Biznesa plāna izstrādātāji – projekta posmu izstrādātāji/apstrādātāji – valsts ekonomiskā ieguvuma noteicēji). Ø Kopā „Attīstības un ražošanas ministrijā” darbojas 35 locekļi, kuriem bez darba zinātnē vai augstskolā tas ir papildus prestižs algots darbs, un kuri savu peļņu (algu), veido paši attīstot ražotnes. No visiem 35 „Attīstības un ražošanas ministrijas” locekļiem ir jābūt vismaz: Speciālisti a. 2 Fiziķi (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) b. 2 Materiālzinātnes speciālisti (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) c. 2 Mehānikas speciālisti (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) d. 2 Elektronikas speciālisti (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) e. 2 Ķīmiķi (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) f. 3 Biotehnoloģijas speciālisti (t.sk. Bioinženieri) g. 3 Informācijas tehnoloģiju speciālisti (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) h. 2 Mediķi (Ārsti) i. 1 Arhitekts (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) Biznesa plāna izstrādātāji j. 2 Ekonomisti (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) k. 2 Finansisti (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) l. 2 Sociologi (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) m. 2 Pārdošanas speciālisti (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) n. 1 Personāla vadības speciālists (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) o. 1 Jurists (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) p. 1 Infrastruktūras speciālists (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) q. 1 Riska speciālists (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) r. 1 Marketinga speciālists (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) s. 1 Inovāciju speciālists (akadēmiskais grāds no maģistra uz augšu) 3. Cilvēks, cilvēku grupa, izstrādā tehnisku risinājumu – inovatīvu, vai tehnoloģisku komponenti taustāmu (izņemot nano tehnoloģiskos un tml.) un pierādāmu darbībā (pieņemsim – mikroshēmas televizoriem, kuras var izmantot Sony, Panasonic, Philips u.c.), ko prezentē „Attīstības un ražošanas ministrijai” augtākajiem 9 locekļiem, kuri šo projektu akcepta gadījumā virza tālāk pie speciālistiem, kuri dod slēdzienu par tehnoloģiju, inovāciju un iespējamību ražot doto produkciju, tālāk speciālisti novirza šo projektu pie biznesa plāna izstrādātājiem, kuri sastāda Biznesa plānu no A līdz Z un iesniedz to apstiprināšanai augstākajiem 9 locekļiem, kas iepazīstoties ar doto Biznesa plānu dod savu redzējumu par valsts ieguvumiem no šī projekta ieviešanas, pēc kā visi „Attīstības un ražošanas ministrijas” 35 locekļi balso par šī projekta ieviešanu. Tātad pieņemam projekts tiek atbalstīts: Valsts 100% finansē doto ražošanas projektu, bet kā uzņēmuma daļas sadala: 1. Cilvēks, cilvēku grupa, kura izstrādāja ražošanas ideju, tehnoloģiju 10% 2. „Attīstības un ražošanas ministrijā” 20% 3. Valsts 70% Ar likumu būtu jānosaka, ka atbalstītais ražošanas projekts ik pa trijiem gadiem tiek pārskatīts, un tikai cilvēkam, cilvēku grupai, kura izstrādāja ražošanas ideju, tehnoloģiju ir tiesības palielināt savu ietekmi uzņēmumā no līdzekļiem, kas ir gūti ražojošajam uzņēmumam ģenerējot peļņu. Ar likumu arī nosaka, ka, ja izveidotais uzņēmums nav ģenerējis pietiekamu peļņu, ko varēja uzkrāt cilvēks, cilvēku grupa, kura izstrādāja ražošanas ideju, tehnoloģiju, tad nākamos trīs gadus nekas nemainās. Līdz ar to par galveno īpašnieku veiksmīgi ražojošā uzņēmumā var kļūt tikai cilvēks, cilvēku grupa, kura izstrādāja ražošanas ideju, tehnoloģiju! Savukārt, „Attīstības un ražošanas ministrijā” ar 20% ražojošā uzņēmumā paliek visu uzņēmuma pastāvēšanas laiku, un peļņu sadala proporcionāli „Attīstības un ražošanas ministrijā” strādājošo locekļu skaitam, kas to investē jaunu augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā un locekļu prēmijās. Prēmiju attiecība nevar pārsniegt 20/80, kur 20 procenti no peļņas aiziet prēmijās un 80% aiziet „Attīstības un ražošanas ministrijā” iesaistīto locekļu pārstāvēto augstskolu attīstībā. Galveno ražošanas uzņēmuma menedžmentu veido cilvēku grupa, kura izstrādāja ražošanas ideju, tehnoloģiju, kurus amatos nozīmē speciāla tam izveidota „Attīstības un ražošanas ministrijas” komisija kā arī vismaz 3 „Attīstības un ražošanas ministrijas” locekļu pārstāvēto augstskolu izvirzītie speciālisti vai vadības pārstāvji, bet to skaits nevar pārsniegt 7. Pārējie darbinieki tiek pieņemti darbā konkursa kārtībā. Atbildību par uzņēmuma veiksmēm un neveiksmēm nes augstskolu izvirzītie speciālisti un vadības pārstāvji. Mēnešalga augstskolu izvirzītiem speciālistiem un vadības pārstāvjiem nedrīkst pārsniegt cilvēka, cilvēku grupas, kura izstrādāja ražošanas ideju, tehnoloģiju. Lai Latvija varētu pārvarēt krīzi un attīstīt turpmāko iespēju attīstīties un palielināt savus budžeta ieņēmumus ir nepieciešams, lai būtu noteikts ar likumu noteiktu Latvijas gada IKP (vai budžeta) procentu novirzīt „Attīstības un ražošanas ministrijas” piedāvātajiem projektiem, kas nevar būt mazāk par 3-5 projektiem gadā (sākumposmā). Ekonomikai stabilizējoties ar likumu varētu tikt šis procents samazināts, vai pārorientēt ražošanu (paceļot darba kvalifikācijas darbiniekiem) uz sarežģītāku ražošanu! Ražošanas projekta lielumam ir jābūt vismaz 25 000 000 25 000 000 LS lielam (ieskaitot dzīvesvietas nodrošinājumu darbiniekiem un atbilstošu infrastruktūras izveidi), tam ir jārada vismaz 250 darba vietas. Sākumposmā ir nepieciešams nodrošināt ar šī ražošanas projekta darbību darba vietas darbiniekiem, kur nav vajadzīgas padziļinātas zināšanas, un kur izmantojot mūsdienīgas ražošanas iekārtas ir iespējams nodarbināt šo kategoriju cilvēku. Kaut kur esmu dzirdējis, ka viena ražojoša darba vieta rada papildus 5-10 darbavietas, tas ir zobārsti, skolotāji, frizieri, kafejnīcas utt., tā kā ekonomiskais ieguvums nebūs tikai 250 darba vietas ! Ražošanas uzņēmumiem jābūt pēc iespējas atvērtiem, un sadarbojoties ar augstskolu studentiem jārada iespēja studentiem piedalīties ražojamās produkcijas noieta veicināšanā ārvalstīs, par ko arī studenti (studentu grupas) var dabūt daļu no peļņas par noslēgtajiem līgumiem. Tas viss rada pieredzes uzkrāšanu studentu vidū, ko tie tālāk var likt lietā jaunu „spožu” ideju radīšanā, no kurām ieguvēji būs visi – Un, galvenokārt - Latvijas Valsts- Mūsu Latvija! Dotais variants ļauj mijiedarboties Valsts aparātam, zinātniekiem, akadēmiķiem, ideju ģeneratoriem un studentiem – beigās ieguvēja ir valsts un tās iedzīvotāji. Piedodiet arī "dižie" ekonomikas "Guru", ka kāds vārds nav pareizi uzrakstīts, vai interpretācija neatbilst makro - mikro ekonomikas terminoloijai un vispārpieņemtiem ekonomikas termiņiem, principiem, bet mēs arī Jūs ar visām savām zināšanām ekonomikā esam tur, kur esam.....nevainosim nevienu, bet mēināsim rast risinājumu....... Noslēdzot – piedodiet, ka neesmu pievienojis attēlus, vai shēmas, bet šis ir tikai uzmetums manam redzējumam un, varbūt, arī kāda cita cilvēka redzējums par turpmāko Latvijas attīstību, tāpēc būtu ļoti pateicīgs un priecīgs, ja atrastu sev domubiedrus ar kuriem šo aprakstu varētu papildināt – pieslīpēt! 

jusis    17:46  |  17.03.2010.

domāju,ka šķēle jau nu noteikti šodien nebūs! 

neitro    18:38  |  17.03.2010.

Tie, kam ir daudz maz sirdsapziņas palicis, TP ir atstājuši. Domāju, ka šoreiz Šķēle ir stipri pārvērtējis savu ietekmi. Tāpat jau viņam nekāda piedāvājuma nebija, tikai blefošana visu laiku. Medicīnā arī problēmas baigās, labāk notīt makšķeres un tēlot gudros. Savas intereses Šķēlem, protams, svarīgākas par valsts interesēm. Žēl Riekstiņa, sakarīgs vecis, bet pats vainīgs, ja klausa kaut kādam pajoliņam Šķēlem, kuram, acīmredzot, ir kādas baigās problēmas. Domāju, drīz vien to uzzināsim. 

Andris    18:41  |  17.03.2010.

Tautas partija ne tikai valsti noveda lidz dziļai ekonomiskai un morālai krīzei(jo faktiski kopš iestāšanos Eiropas savienība Tautas partija bija varas partīja, bet bez Latvijas ekonomiskās attīstības nopietnas un tālredzīgas programmas, principā Tautas partījas ekonomiskā programma bija ,,Vienas dienas variants"), bet arī necenšās rast risinājumu kā to izvest no krīzes kur pati ir to novedusi, un vēl vairāk, neļauj to darīt citiem, kas to cenšas izdarīt. Tautas partījas politiskie manevri ir vērsti uz to, lai atrastu sev nišu (kur sataustīt vēlētāju) pirms Saeimas vēlēšanām. Neskatoties ne uz ko, pat uz negatīvām sekām priekš Latvijas ekonomikā. 

Ilmārs    18:53  |  17.03.2010.

Tautas partija ir lielāka ģeopolitiskā kļūda Latvijas vēsturē.Viņi varas dēļ ir gatavi uz visu, jo viņu biznesa projekti ir cieši saistīti ar iespēju tajos izmantot visa veida valsts resursus. Viņi vairāk sevi varētu pozicinēt ar tādu kā padomju&kapitālisma biznesmeņu sugu. 

kašķe    18:55  |  17.03.2010.

ir visai nožēlojami klausities no cilvēciņiem, kas noveduši valsti un tautu tajā bedrē, kur pašlaik atrodas Latvija, jau jaunas shēmas, bet vēl nožēlojamāk ir oraņžo, mocitaju u.c. lidzskrējeju līšana jaunā kulē, ko saukšot par uzņēmēju partiju, kur nevienu īstu užnēmēju īsti nav vieni vienīgi starpnieki (sausnitis, šķele, šlesers, tie ostapa bendera radinieki no akciju līdzīpašnieki LG un citi spekulanti, kuri pilniīgi atsakās atbildēt par trekno gadu darbiem, tikai daži no tiem: - tautsaimniecības pārkarsēšana, nekustamo īpasšumu burbulis un inflācija - parex parņemšana (nezkapēc šķele nebija spējīgs piedāvāt risinājumu un līdzdarboties ar savu kapitālu problēmas risināšanā, lai nebūtu tautai vienai jāmaksā) - bibliotēka un dienvidu tilta pusrats, kad jau lešinskis ar usakovu plano jaunu megaprojektu, izstāžu centra būvniecību (gan jau tos izstāžu dalīībniekus ar visiem izstādes eksponātiem piebūves, kad sapratīs, ka centrā ir daudz brīvas vietas - pasta novešana pilnīgā sviestā utt. Kad Dombura k-gs dabus sakarīgas atbildes ar izvērstu piedāvājumu kā no šiem sūdiem tikt ārā, varēs papildināt sarakstu ar citiem trekno gadu darbiem. Un viens lūgums raidījuma vadītājam, ja pašlaik valstī veidojas stabilitāte un īstie uzņēmēji veido pamatu darbības turpināšanai, nenovest atkal raidījumu līdz buldozeristu un lokomotīvistu līmenim, kas tagad sevi sauks par uzņēmēju partiju, jo nosaukumā tauta vairs neesot populāri. par to murgu ka premjeram bez apspriedes koalicija ir japaraksta kautkādi oranži pantiņi, jo redziet ZZS ir nostājušies pozā un ar oranžajiem negribot runāt. 

Jana    19:00  |  17.03.2010.

Šķēle zaudējis savu profesionālo ožu, tagad izmisumā ķetras pie jebkura salmiņa cerot uzlabot reitingus. Vai nesaprot, ka cerības būtu, ja vēlētāji redzētu, ka reāli palīdz labot savas kļūdas, bet grib ibraukt uz pupulismu- nesanāks. 

ansis    19:18  |  17.03.2010.

Skele, cerams beidzot ir norakstiits. Vieniigais -- mirstoshais velk sev liidzi Latviju, un tos medaudzos, godiigos, galvenokart lauku un mazpilsetu varasvirus. No centralaas TP varas jau godigie sen aizbegusi. Nu varbuut veel Kucinskis taads apstulbis grozas. 

Ludmila  ludmila1610@inbox.lv  19:59  |  17.03.2010.

ziniet.. es ar nepacietību gaidu vēlēšanas tikai viena vienīgā iemesla dēļ.. gribu paskatīties cik ļoti būsim guvuši mācību no šī krīzes. kā vēlēsim. un jo īpaši mani interesē ko iegūs tp (speciāli rakstu ar maziem burtiem). ja palasa komentārus, liekas, ka tauta saprot kas un kā izskatās... bet man ir tik ļoti bail no tiem n-tajiem tūkstošiem večuku un večiņu, kuri balsos par andrīti, jo redz.. shie parāda ka valdība neko nedara, nerūpējas par valsti utt utt utt uttttt... bet problēma jau tur, ka nabaga večukiem ar to atmiņu un analītisko domāšanu ir tā pašvaki...un uzķeras nabadziņi uz populismu. būsim gudri. sekosim līdz. domāsim. domāsim un būsim uzmanīgi. 

Juris    20:11  |  17.03.2010.

Gribētos Šķēlem uzdot jautājumu: "Kāda ir sajūta partijas dibinātājam dienā, kas viņa paša dēļ viņa partijai ir kļuvusi par pēdējo dienu valdības sastāvā šīs un jebkuras nākamās Saeimas sasaukuma laikā?" 

laila    20:38  |  17.03.2010.

Atkal TP tas gods - nu ja ir aizgājuši, tad ir, paldies par darbu - uz redzēšanos... kāpēc tad viņiem atkal lielo uzmanību pievērst... lai mirst dabīgā nāvē - slikta reputācija tāpat ir reputācija... 

xxx    20:40  |  17.03.2010.

kļūda ir Dombrovskis ,kas naudu ņem bez sajēgas kur to likt? bet plāns , kas lasījis un smadzenes ir ir labs, strukturālās reformas tad paskatieties kas notiek ; latvijas vaksts mērnieks, katrā pagastā zemes dienests, kadastra daļas, utt, tai sistēmā tik daudz lieka ka nesaprast kur dodamies,kur paliek tie miljoni,kas tai pašā laikā trūkst mediķiem ,skolotājiem utt Šķēlem nax cilvēku sakarīgu tas tiesa ,vieni idiņi riņķī, slakteris alkaholiķis zalāna kungs ,kas par visu ierēc muižniece iedomīga pēc velna utt. vienīgais cienījamais ar ko saskāros ir Segliņš, cepuri nost viņa priekšā, 

Vladimirs    21:22  |  17.03.2010.

GRIMŠANA purvā (de jure atbildīgais - Dombrovskis, de facto atbildīgais - Šķēle un Co) un IEVEŠANA purvā (de jure un de facto atbildīgais - Šķēle un Co) nav viens un tas pats. Šo starpību NEDRĪKST aizmirst, ja gribam atrast pareizo šī politiskā vienādojuma atrisinājumu. Visu cieņu Jūsu raidījumam, lai veicas turpmāk! 

Gedis  gedimins@inbox.lv  22:42  |  17.03.2010.

Manā skatījumā tā ir tikai nejēdzīga politiskā spēle, jo lai cik gudri politiķi runātu, pie zemes viņi nav. Dažreiz pat liekas, ka gan saeimā, gan valdībā atrodas cilvēki ar putniem galvā. Un "grābšana" ir galvā blakus putniem. Cik var klāstīt, ka ir plāns un vairāki tā punkti veiksmīgi tiek ieviesti dzīvē, ja realitātē nekas nenotiek. Kaut vai lauksaimniecība - ir atzīts, ka l/s nozare ir viena no normāli stabilākajām, pieaug tās produkcijas eksports, tai ir arī cieša saistība ar alternatīvās enerģijas ieguvi. Tikai diemžēl joprojām valsts līmenī pastāv uzstādījumi, ka lauksaimniecības tehniskā attīstība nav prioritāte, līdz ar to kreditēšana lauksaimniecībai, vismaz no valsts banku puses, nav iespējama un nav nepieciešama. 

Anda    23:04  |  17.03.2010.

TV ir viena laba lieta - tā parāda. Skatījos uz Šķēli un redzēju, ka no viņa izplūda tikai negatīvas emocijas - naids, dusmas, sava pārākuma apziņa. Tik ļaunam cilvēkam laikam gan grūti dzīvot... Sejā atspoguļojās visas šīs duļķes. Radio to redzēt nevarētu. Labi, ka debates notiek TV. 



1-20 ; 21-29 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: