Nodokļi – budžetam, ekonomikai, cilvēkiem vai politikai?

Šīs nedēļas sākumā Tautsaimniecības padomē publiskotās Finanšu ministrijas sagatavotās pamatnostādnes par nodokļu un nodevu sistēmu turpmākajos gados, kas jau paguvušas izraisīt asu pretreakciju par PVN samazinātās likmes atcelšanu, arī jau ilgāku laiku aktuālais jautājums par nodokļa mazināšanu tūrisma nozarei un citas nodokļu politikas versijas – tie ir izejas punkti šīsnedēļas diskusijai „Kas notiek Latvijā?”. No vienas puses, ilgtermiņa nodokļu sistēmas projekts, kas šajā gadījumā attiecināts uz piecu gadu perspektīvu līdz 2016.gadam, ir Latvijā sen nepieredzēts pasākums, līdz ar to pēc būtības apsveicams. No otras puses vairākas tēzes vai arī to trūkums šajā projektā rada plašu vielu diskusijām.

Pirmkārt, protams, nodokļu celšana principā – pēc tam, kad daudzi teorētiķi un praktiķi ir asi pret to iebilduši, šis ir īpaši jūtīgs jautājums. Protams, atšķirīgas sekas var būt atšķirīgu nodokļu celšanai, tomēr pašreizējā projektā skaidrības par šo ir mazāk nekā plaši interpretējamu pieļāvumu. Piemēram, starp PVN likmēm un jau sen apspriesto nekustamā īpašuma nodokli.

Otrkārt, nodokļu politikas mērķi – publiskotajā dokumentā galvenais atskaites punkts ir fiskālie jeb budžeta piepildīšanas mērķi, kam pamatā daudzviet trūkst politiski jeb ideoloģiski uzstādījumi. Piemēram, par nodokļu sistēmas progresivitāti jeb regresivitāti, par atsevišķu sektoru vai kategoriju stimulēšanu, par nodokļu maksājumu sasaisti ar atsevišķiem valsts pakalpojumiem, un tamlīdzīgi. Budžeta piepildīšanas mērķu prioritarizēšana, protams, ir strīdīga no tautsaimniecības nākotnes viedokļa, ne velti, iepazinies ar šo projektu, kas neparedz iedzīvotāju ienākumu nodokļa mazināšanu līdz 2014.gadam, viens otrs biznesa pārstāvis skarbi ironizējis, ka daudzi šo termiņu var nesagaidīt.

Treškārt, nodokļu efektīvāka iekasēšana – gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan administratīvo slogu, ir pieminēta, taču tas nav noticis diez ko oriģināli un ar diez ko konkrētiem risinājumiem. Tradicionālās frāzes par šo problēmu risināšanu ir vispārzināmas, taču šī ir tā nozare, kur, kā mēdz teikt, „velns ir detaļās”.

Ceturtkārt, nodokļu ietekmes gan uz biznesu, gan mājsaimniecībām prognozēšana un modelēšana – tas ir jau tradicionāls komentārs, kas atkārtots straujo nodokļu izmaiņu gadījumos pēdējos divos gados. Ja šādas izmaiņas nav, tad politiskie lēmumi vai runāšana par tiem, kļūst par līdzekli politikas taisīšanai šī vārda sliktā nozīmē.

Vienlaikus, protams, šāds ilgtermiņa sistēmas projekts ir visnotaļ adekvāts konteksts pēdējos mēnešos aktualizētajai pretrunīgajai tēmai par PVN likmes samazināšanu tūrisma nozarei – gan nodokļu politikas mērķu, gan sistēmiskas stratēģijas aspektā.

Raidījumā piedalīties tiek aicināti: finanšu ministrs un citi politiķi, Finanšu ministrijas nodokļu stratēģijas veidotāji, nodokļu jautājumu eksperti un uzņēmēji.

Tā kā līdz šim Finanšu ministrijas sagatavotā nodokļu sistēmas attīstības projekta teksts vēl nav plaši pieejams, ar to var iepazīties arī šeit:
Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projekts